Stefans VI

Pāvests Stefans IV
Pontifikāta sākums	896. gada 22. maijs
Pontifikāta beigas	897. gada augusts
Priekštecis	Bonifācijs VI
Pēctecis	Romāns
Personiskā informācija
Dzimis	Roma, Pāvesta valsts
Miris	897. gada augusts Roma, Pāvesta valsts

Stefans VI (latīņu: Stephanus VI, dzimis nezināmā gadā Romā, miris 897. gada augustā Romā) bija Romas pāvests un Pāvesta valsts galva no 896. gada maija līdz savai nāvei 897. gada augustā.^[1] Amatā viņš bija pāvesta Bonifācija VI pēctecis, kurš pēc pāvesta Formozas bija šai amatā tikai 15 dienas. Amata laikā kļuva pazīstams ar "Līķa sinodes" ierosināšanu, kas galu galā noveda pie viņa ieslodzījuma un nāves.

Biogrāfija

Stefans dzimis Romā. Viņa tēvs bija priesteris vārdā Jānis (Džovanni).^[2] Uzskata, ka pāvests Formoza, iespējams, pret savu gribu,^[3] iecēlis Stefanu par Anaņji bīskapu,^[4] tomēr citi avoti to apstrīd hronoloģiskas nesakritības dēļ, pēc kuras Stefans saņēmis amatu jau pirms Formozas kļūšanas par pāvestu.^[2]

Darbība

Stefana ievēlēšanu par pāvestu atbalstīja viena no spēcīgajām romiešu ģimenēm, Spoleto hercogi, kas tajā laikā konkurēja par pāvesta amatu un pie kuru klana Stefans piederēja.^[1] Ar to spoletieši ieguva varu Romā.^[1]

Stefana īso amata laiku galvenokārt atceras saistībā ar viņa skandalozo izturēšanos pret pāvesta Formozas mirstīgajām atliekām. Trūdošais Formozas līķis tika ekshumēts un nodots tiesai Romas garīdzniecības sinodes priekšā, sasaucot tā saukto "Līķa sinodi" 897. gada janvārī. Iespējams, ka šo ārkārtējo notikumu izraisīja Spoleto grupējuma radītais spiediens un Stefana personiskais niknums uz Formozu.^[5] Formozas līķis tika novietots tronī un tika iecelts diakons, kuram bija jāatbild mirušā pontifika vietā.^[6] Prāvas laikā Formozas līķis tika nosodīts par bīskapa funkciju veikšanu, kad viņam šis amats bija atņemts, un par pontifikāta saņemšanu, kamēr viņš bija Portu bīskaps, tādējādi neatļauti darbojoties divos amatos, kā arī citās atjaunotās apsūdzībās, kas pret viņu tika izvirzītas nesaskaņās Jāņa VIII pontifikāta laikā. Līķis tika atzīts par vainīgu, viņam tika atņemtas svētās drēbes, nocirsti trīs labās rokas pirksti (svētījošie pirksti), tas tika ietērpts laicīgā apģērbā, tā simbolizējot viņa ievēlēšanas nelikumību,^[2] un ātri apglabāts; pēc tam tas tika atkārtoti ekshumēts un iemests Tibrā (no kuras to izdevās slepeni paglābt Formozas piekritējiem). Visas Formozas veiktās ordinācijas tika anulētas.^[1] Sinodes laikā tika pieņemti arī citi baznīcas lēmumi, tomēr tos aizēnoja Formozas process.^[2]

Tiesas process izraisīja satraukumu un konfliktu baznīcas aprindās, tas aktualizēja jautājumu par bīskapu migrācijas tiesībām no vienas vietas uz otru un ekskomunikēta pāvesta sakramentu spēkā esamību.^[7] Skandāls beidzās ar Stefana ieslodzīšanu un viņa nožņaugšanu tai pašā vasarā.

Arī pēc viņa nāves baznīcā turpinājās asa frakciju cīņa, kuras gaitā nākamo 6 gadu laikā nomira 6 Romas pāvesti un gan Formoza, gan daži citi tā laika pāvesti tika atkārtoti attaisnoti un nosodīti. Cīņa notika arī ārpus baznīcas, tā, tai pašā 897. gadā tika nogalināts Stefana labvēlis Spoleto hercogs Gvido IV.

Atsauces

s d l Romas Katoļu baznīcas pāvesti Romas pāvestu uzskaitījums 1.—4. gadsimts Pēteris Lins Anaklēts Klements I Evarists Aleksandrs I Siksts I Telesfors Higins Pijs I Anikets Soters Eleitērijs Viktors I Zefirīns Kaliksts I Urbāns I Pontiāns Anters Fabiāns Kornēlijs Lūcijs I Stefans I Siksts II Dionīsijs Fēlikss I Eitihiāns Kajs Marcelīns Marcels I Eisebijs Miltiāds Silvestrs I Marks Jūlijs I Libērijs Damasijs I Sirīcijs Anastasijs I 5.—8. gadsimts Inocents I Zosims Bonifācijs I Celestīns I Siksts III Leons I Hilārijs Simplikijs Fēlikss III Gelasijs I Anastasijs II Simmahs Hormisds Jānis I Fēlikss IV Bonifācijs II Jānis II Agapets I Silvērijs Vigīlijs Pelāgijs I Jānis III Benedikts I Pelāgijs II Gregors I Sabiniāns Bonifācijs III Bonifācijs IV Adeodāts I Bonifācijs V Honorijs I Severīns Jānis IV Teodors I Martins I Eugenijs I Vitaliāns Adeodāts II Dons Agatons Leons II Benedikts II Jānis V Konons Sergejs I Jānis VI Jānis VII Sisīnijs Konstantīns Gregors II Gregors III Zaharijs Stefans II Pāvils I Stefans III Adriāns I Leons III 9.—12. gadsimts Stefans IV Paskāls I Eugenijs II Valentīns Gregors IV Sergejs II Leons IV Benedikts III Nikolajs I Adriāns II Jānis VIII Marīns I Adriāns III Stefans V Formozs Bonifācijs VI Stefans VI Romāns Teodors II Jānis IX Benedikts IV Leons V Sergejs III Anastasijs III Landons Jānis X Leons VI Stefans VII Jānis XI Leons VII Stefans VIII Marīns II Agapets II Jānis XII Benedikts V Leons VIII Jānis XIII Benedikts VI Benedikts VII Jānis XIV Jānis XV Gregors V Silvestrs II Jānis XVII Jānis XVIII Sergejs IV Benedikts VIII Jānis XIX Benedikts IX Silvestrs III Benedikts IX Gregors VI Klements II Benedikts IX Damasijs II Leons IX Viktors II Stefans IX Nikolajs II Aleksandrs II Gregors VII Viktors III Urbāns II Paskāls II Gelasijs II Kaliksts II Honorijs II Inocents II Celestīns II Lūcijs II Eugenijs III Anastasijs IV Adriāns IV Aleksandrs III Lūcijs III Urbāns III Gregors VIII Klements III Celestīns III Inocents III 13.—16. gadsimts Honorijs III Gregors IX Celestīns IV Inocents IV Aleksandrs IV Urbāns IV Klements IV Gregors X Inocents V Adriāns V Jānis XXI Nikolajs III Martins IV Honorijs IV Nikolajs IV Celestīns V Bonifācijs VIII Benedikts XI Klements V Jānis XXII Benedikts XII Klements VI Inocents VI Urbāns V Gregors XI Urbāns VI Bonifācijs IX Inocents VII Gregors XII Martins V Eugenijs IV Nikolajs V Kaliksts III Pijs II Pāvils II Siksts IV Inocents VIII Aleksandrs VI Pijs III Jūlijs II Leons X Adriāns VI Klements VII Pāvils III Jūlijs III Marcels II Pāvils IV Pijs IV Pijs V Gregors XIII Siksts V Urbāns VII Gregors XIV Inocents IX Klements VIII 17.—20. gadsimts Leons XI Pāvils V Gregors XV Urbāns VIII Inocents X Aleksandrs VII Klements IX Klements X Inocents XI Aleksandrs VIII Inocents XII Klements XI Inocents XIII Benedikts XIII Klements XII Benedikts XIV Klements XIII Klements XIV Pijs VI Pijs VII Leons XII Pijs VIII Gregors XVI Pijs IX Leons XIII Pijs X Benedikts XV Pijs XI Pijs XII Jānis XXIII Pāvils VI Jānis Pāvils I Jānis Pāvils II 21. gadsimts Benedikts XVI Francisks Kategorija