Storu dzimta

Storu dzimta Acipenseridae (Bonaparte, 1831)
Beluga (Huso huso)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Virsklase	Kaulzivis (Osteichthyes)
Klase	Starspurzivis (Actinopterygii)
Apakšklase	Skrimšļa ganoīdzivis (Chondrostei)
Kārta	Storveidīgās (Acipenseriformes)
Dzimta	Storu dzimta (Acipenseridae)
Storu dzimta Vikikrātuvē

Storu jeb storzivju dzimta (Acipenseridae) ir viena no storveidīgo zivju kārtas (Acipenseriformes) dzimtām, kas pieder skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei. Vairākām sugām ir liela nozīme zivrūpniecībā.

Morfoloģija

Ass skeletu veido elastīga nepārkaulojusies muguras stiegra, kas saglabājas visu dzīves ciklu.^[1] Storu ķermenis ir slaids, vārpstveidīgs, klāts ar 5 kaula vairodziņu rindām (viena rinda uz muguras, pa rindai abos sānos un divas rindas uz vēdera). Starp kaula vairodziņu rindām ir mazas rombveida plātnītes. Ganoīna nav. Purns ir izstiepts, smails vai lāpstveidīgs.^[2] Mute atrodas galvas apakšējā daļā. Mutes priekšpusē atrodas 4 taustekļi. Žokļi ir bez zobiem. Reizēm var būt zobu aizmetņi uz aukslējām. No žaunu vāka kauliem ir tikai suboperculum. Hyomandibulare un symplecticum ir lieli. Mute (žokļi un palatoquadratum) ir izbīdāma. Žaunu lapiņu ir nedaudz. Muguras spura ir aiz vēdera spurām. Plecu spuru pirmais stars veido dzelksni. Ribas (pleurālās) ir labi attīstītas un parasti pārkaulojas.

Izplatība

Stores ir caurceļotājas vai saldūdens zivis, kas sastopamas tikai ziemeļu puslodē līdz pat ziemeļu tropu lokam. Jūrā uzturas piekrastē. Vienpatņi. Nelielus barus veido tikai nārsta un ziemošanas laikā. Nārsto upēs. Baltijas jūrā līdz 20. gadsimtam bija sastopama store (Acipenser sturio). Rīgas līcī stores konstatēšanas gadījumi reģistrēti 70. gados. 50.—70. gados tika veikti sterletes aklimatizēšanas mēģinājumi Baltijas jūras baseina upēs. 1962—1966. gadā Daugavā, Rīgas līcī un Ciriša ezerā bija mēģinājumi aklimatizēt krievu stori un Sibīrijas stori. Visi aklimatizācijas mēģinājumi cieta neveiksmi.

Sistemātika

Dzimtā ietilpstošās mūsdienās dzīvojošas zivis dalās 2 apakšdzimtās, 4 ģintīs un 25 sugās. Visi dzimtas parstāvji dzīvo ziemeļu puslodē (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā). Ir zināmas arī izmirušās formas no krīta perioda līdz mūsdienām.

• Dzimta: Acipenseridae Bonaparte, 1831
  • Apkšdzimta: Acipenserinae
    • Ģints: Acipenser Linnaeus, 1758
      • Acipenser baerii J. F. Brandt, 1869
        • Acipenser baerii baerii J. F. Brandt, 1869 (Sibīrijas store)
        • Acipenser baerii baicalensis Nikolskii, 1896 (Baikāla store)
      • Acipenser brevirostrum Lesueur, 1818 (Strupdeguna store)
      • Acipenser dabryanus A. H. A. Duméril, 1869 (Korejas store)
      • Acipenser fulvescens Rafinesque (Ezera store)
      • Acipenser gueldenstaedtii J. F. Brandt & Ratzeburg, 1833 (Krievu store)
      • Acipenser medirostris Ayres, 1854 (Zaļā store)
      • Acipenser mikadoi Hilgendorf, 1892 (Sahalinas store)
      • Acipenser naccarii Bonaparte, 1836 (Adrijas store)
      • Acipenser nudiventris Aleksey Leontievitch Lovetsky, 1828 (Garpurnstore)
      • Acipenser oxyrinchus Mitchill, 1815
        • Acipenser oxyrinchus desotoi Vadim Dimitrievitch Vladykov, 1955 (Meksikas līča store)
        • Acipenser oxyrinchus oxyrinchus Mitchill, 1815 (Atlantijas store)
      • Acipenser persicus Nikolai Andreyevich Borodin, 1897 (Persijas store)
      • Acipenser ruthenus Linnaeus, 1758 (Sterlete)
      • Acipenser schrenckii J. F. Brandt, 1869 (Amūras store)
      • Acipenser sinensis J. E. Gray, 1835 (Ķīnas store)
      • Acipenser stellatus Pallas, 1771 (Sevrjuga)
      • Acipenser sturio Linnaeus, 1758 (Store)
      • Acipenser transmontanus J. Richardson, 1836 (Baltā store)
    • Ģints: Huso J. F. Brandt & Ratzeburg, 1833
      • Huso dauricus (Georgi, 1775) (Kaluga)
      • Huso huso (Linnaeus, 1758) (Beluga)
  • Apkšdzimta: Scaphirhynchinae (Lāpstdeguņi)
    • Ģints: Scaphirhynchus Heckel, 1835 (Amerikas lāpstdeguņi)
      • Scaphirhynchus albus (Forbes & Robert Earl Richardson, 1905) (Baltais lāpstdegunis)
      • Scaphirhynchus platorynchus (Rafinesque, 1820) (Parastais lāpstdegunis)
      • Scaphirhynchus suttkusi James D. Williams (ichthyologist) & Glenn H. Clemmer, 1991 (Alabamas lāpstdegunis)
    • Ģints: Pseudoscaphirhynchus Nikolskii, 1900 (Neīstie lāpstdeguņi)
      • Pseudoscaphirhynchus fedtschenkoi (Kessler, 1872) (Sirdarjas lāpstdegunis)
      • Pseudoscaphirhynchus hermanni (Kessler, 1877) (Amudarjas mazais lāpstdegunis)
      • Pseudoscaphirhynchus kaufmanni (Kessler, 1877) (Amudarjas lielais lāpstdegunis)
    • Ģints: Protoscaphirhynchus †
      • Protoscaphirhynchus squamosus †
  • Apkšdzimta: Priscosturioninae †
    • Ģints: Priscosturion †
  • Apkšdzimta: Propenserinae †
    • Ģints: Propenser †
      • Propenser hewletti †
  • Apkšdzimta: Psammorhynchinae †
    • Ģints: Psammorhynchus †
      • Psammorhynchus longipinnis †

(†) — izmirušu organismu grupa.

Atsauces