Tahte Soleimāna bija viena no trim svētākajām vietām zoroastrismā, kurā dega augstākā līmeņa (Atash Behram) mūžīgā uguns. Tā tika iekārtota Sasanīdu impērijas (224 — 651) laikā un atjaunota Ilhanāta laikā. No 7. gadsimta tautas apziņā vieta asociējas ar Zālamanu.