Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs | |
Norises vieta | Londona, Olimpiskais stadions |
---|---|
Norises laiks | 3. augusts — 12. augusts |
Dalībnieki | 2231 |
«2008 | 2016» |
Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs | ||||
---|---|---|---|---|
Skrejceļš | ||||
100 m | vīrieši | sievietes | ||
200 m | vīrieši | sievietes | ||
400 m | vīrieši | sievietes | ||
800 m | vīrieši | sievietes | ||
1500 m | vīrieši | sievietes | ||
5000 m | vīrieši | sievietes | ||
10 000 m | vīrieši | sievietes | ||
100 m barjeras | sievietes | |||
110 m barjeras | vīrieši | |||
400 m barjeras | vīrieši | sievietes | ||
3000 m šķēršļu skrējiens |
vīrieši | sievietes | ||
4×100 m stafete | vīrieši | sievietes | ||
4×400 m stafete | vīrieši | sievietes | ||
Šoseja | ||||
Maratons | vīrieši | sievietes | ||
20 km soļošana | vīrieši | sievietes | ||
50 km soļošana | vīrieši | |||
Laukums | ||||
Tāllēkšana | vīrieši | sievietes | ||
Trīssoļlēkšana | vīrieši | sievietes | ||
Augstlēkšana | vīrieši | sievietes | ||
Kārtslēkšana | vīrieši | sievietes | ||
Lodes grūšana | vīrieši | sievietes | ||
Diska mešana | vīrieši | sievietes | ||
Šķēpa mešana | vīrieši | sievietes | ||
Vesera mešana | vīrieši | sievietes | ||
Daudzcīņa | ||||
Septiņcīņa | sievietes | |||
Desmitcīņa | vīrieši |
Vieglatlētikā 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs tika sadalīti 47 medaļu komplekti. Sacensības notika no 3. augusta līdz 12. augustam.[1] Sacensības (izņemot maratonu un soļošanu) notika Londonas olimpiskajā stadionā.
Latvijas delegācijā tika iekļauti 23 vieglatlēti: Ronalds Arājs (100 m),[2] Mareks Ārents (kārtslēkšana),[3] Edgars Eriņš (daudzcīņa),[4] Aiga Grabuste (daudzcīņa),[5] Lauma Grīva (tāllēkšana),[6] Laura Ikauniece (daudzcīņa),[7] Poļina Jeļizarova (3000 m šķēršļi),[8] Dmitrijs Jurkevičs (1500 metri),[9] Igors Kazakevičs (50 km soļošana),[10] Ainārs Kovals (šķēpa mešana),[11] Jānis Leitis (400 m),[12] Dace Lina (maratons),[13] Līna Mūze (šķēpa mešana),[14] Sinta Ozoliņa-Kovala (šķēpa mešana),[15] Madara Palameika (šķēpa mešana),[16] Agnese Pastare (20 km soļošana),[17] Ineta Radēviča (tāllēkšana),[18] Arnis Rumbenieks (20 km soļošana),[19] Zigismunds Sirmais (šķēpa mešana),[20] Igors Sokolovs (vesera mešana),[21] Māris Urtāns (lodes grūšana),[22] Vadims Vasiļevskis (šķēpa mešana),[23] Valērijs Žolnerovičs (maratons).[24]
Medaļnieki
Treknināti atzīmētas disciplīnas, kurās bija pieteikti Latvijas sportisti.
Vīrieši
Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | |||
---|---|---|---|---|---|---|
100 metri | Useins Bolts | Johans Bleiks | Džastins Getlins | |||
200 metri | Useins Bolts | Johans Bleiks | Vorens Veirs | |||
400 metri | Kirani Džeimss | Lugelins Santoss | Lalonde Gordons | |||
800 metri | Deivids Rudiša | Naidžels Amoss | Timotijs Kitums | |||
1500 metri | Taufīks Mahlūfī | Leonels Mansano | Abdelātī Igīders | |||
5000 metri | Mohameds Farahs | Dejens Gebremeskels | Tomass Longosiva | |||
10 000 metri | Mohameds Farahs | Galens Raps | Tariku Bekele | |||
110 m/b | Ariess Merits | Džeisons Ričardsons | Hansle Pārčments | |||
400 m/b | Felikss Sančess | Maikls Tinslijs | Havjers Kulsons | |||
3000 m/šķ | Ezekiels Kemboi | Mehīedīns Mehīsī-Benabāds | Abels Mutai | |||
4×100 metru stafete[a] | Jamaika
|
Trinidāda un Tobāgo
|
Francija
| |||
4×400 metru stafete | Bahamas
|
ASV
|
Trinidāda un Tobāgo
| |||
Maratons | Stīvens Kiprotičs | Abels Kirui | Vilsons Kipsangs Kriptovičs | |||
20 km soļošana | Čeņs Dins | Ēriks Barondo | Vans Džeņs | |||
50 km soļošana[b] | Džērids Tallents | Si Tiaņfens | Roberts Hefernans | |||
Tāllēkšana | Gregs Raterfords | Mičels Vats | Vils Klejs | |||
Trīssoļlēkšana | Kristians Teilors | Vilss Klejs | Fabricio Donāto | |||
Augstlēkšana[c] | Ēriks Kinards | Mutazs Isa Beršims Dereks Druī Roberts Grabaržs |
nav piešķirta | |||
Kārtslēkšana | Reno Lavillenī | Bjerns Oto | Rafaels Holcdepe | |||
Lodes grūšana | Tomašs Majevskis | Dāvids Štorls | Rīze Hofa | |||
Diska mešana | Roberts Hartings | Ehsāns Hadādī | Gerds Kanters | |||
Šķēpa mešana[d] | Kešrons Valkots | Anti Rūskanens | Vītezslavs Veselijs | |||
Vesera mešana | Kristiāns Paršs | Primožs Kozmuss | Kodži Murofuši | |||
Desmitcīņa | Eštons Ītons | Trejs Hārdijs | Leonels Svaress | |||
* Stafešu skrējienu dalībnieki, kas piedalījās tikai priekšskrējienos, arī saņēma medaļas. |
- ↑ Otro vietu ieguva ASV komanda (Trells Kimonss, Džastins Getlins, Taisons Gejs, Raiens Beilijs, Džefs Demps*, Darviss Patons*), taču pēc T. Geja diskvalifikācijas par dopinga lietošanu olimpisko medaļu īpašnieki tika mainīti.
- ↑ Sākotnējais sacensību uzvarētājs Sergejs Kirdjapkins (Krievija) tika diskvalificēts par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.
- ↑ Sākotnējais uzvaretājs Ivans Uhovs (Krievija) tika diskvalificēts par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.
- ↑ Sākotnējais otrās vietas ieguvējs Oleksandrs Pjatnica (Ukraina) tika diskvalificēts par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.
Sievietes
Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
100 metri | Šellija Anna Freizere-Praisa | Karmelita Džetera | Veronika Kempbela-Brauna | ||||||
200 metri | Elisone Fēliksa | Šellija Anna Freizere-Praisa | Karmelita Džetera | ||||||
400 metri | Sanja Ričardsa-Rosa | Kristīne Ohuruogu | Dīdī Trotere | ||||||
800 metri[a] | Kastere Semeņa | Jekaterina Poistogova | Pamela Dželimo | ||||||
1500 metri[b] | Mirjama Jusufa Džamala | Abeba Aregavi | Šenona Rouberija | ||||||
5000 metri | Meserata Defara | Viviana Čeruijota | Tiruneša Dibaba | ||||||
10 000 metri | Tiruneša Dibaba | Sallija Kipjego | Viviana Čeruijota | ||||||
100 m/b | Sallija Pīrsone | Dona Hārpere | Kellija Vellsa | ||||||
400 m/b[c] | Lašinda Demī | Zuzana Hejnova | Kalīsa Spensere | ||||||
3000 m/šķ[d] | Habība Grībī | Sofija Asefa | Milka Čemosa Čeiva | ||||||
4×100 metru stafete | ASV
|
Jamaika
|
Ukraina
| ||||||
4×400 metru stafete[e] | ASV
|
Jamaika
|
Ukraina
| ||||||
Maratons | Tiki Gelana | Priskaha Jepto | Tatjana Petrova-Arhipova | ||||||
20 km soļošana[f] | Cjejana Šeņdzje | Liu Huna | Ļui Sjudži | ||||||
Tāllēkšana | Britnija Rīsa | Jeļena Sokolova | Džaneja Deloša | ||||||
Trīssoļlēkšana | Olga Ripakova | Keterīna Ivargvena | Olha Saladuha | ||||||
Augstlēkšana[g] | Anna Čičerova[h] | Bridžeta Bareta | Ruta Beitia | ||||||
Kārtslēkšana | Dženna Sūra | Jarisleja Silva | Jeļena Isinbajeva | ||||||
Lodes grūšana[i] | Valērija Adamsa | Guna Lidzjao | Li Lina | ||||||
Diska mešana[j] | Sandra Perkoviča | Li Jaņfena | Jarelisa Barriosa | ||||||
Šķēpa mešana | Barbora Špotākova | Kristīna Obergfella | Linda Štāla | ||||||
Vesera mešana[k] | Anita Vlodarčika | Betija Heidlere | Džana Veņsju | ||||||
Septiņcīņa[l] | Džesika Enisa | Lillī Švarckopfa | Austra Skujīte | ||||||
* Stafešu skrējienu dalībnieki, kas piedalījās tikai priekšskrējienos, arī saņēma medaļas |
- ↑ Sākotnējā sacensību uzvarētāja Marija Savinova (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.
- ↑ Piecu dopinga lietošanas gadījumu dēļ šo sauc par netīrāko skrējienu olimpiskajā vēsturē. Sākotnējā sacensību uzvarētāja Asli Čakira Alptekina (Turcija) un otrās vietas ieguvēja Gamze Buluta (Turcija) tika diskvalificētas par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti. 2024. gadā anulēja arī Krievijas skrējējas Tatjanas Tomašovas rezultātu.[25]
- ↑ Sākotnējā sacensību uzvarētāja Natālija Antjuha (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.
- ↑ Sākotnējā sacensību uzvarētāja Jūlija Zaripova (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.
- ↑ Sudraba medaļus ieguvusī Krievijas komanda (Jūlija Guščina, Antoņina Krivošapka, Tatjana Firova, Natālija Antjuha, Natālija Nazarova*, Anastasija Kapačinska*) tika diskvalificēta pēc tam, kad Antoņina Krivošapka tika pieķerta dopinga lietošanā, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.
- ↑ Sākotnējā sacensību uzvarētāja Jeļena Lašmanova (Krievija) un otrās vietas ieguvēja Olga Kaņiskina (Krievija) tika diskvalificētas par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.
- ↑ Sākotnējā bronzas medaļas ieguvēja Svetlana Škoļina (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.
- ↑ Sacensību uzvarētāja vēlāk tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, atkārtoti pārbaudot 2008. gada olimpisko spēļu pārbaužu paraugus, tomēr tas attiecās uz agrāku periodu un neskāra viņas rezultātu šajās olimpiskajās spēlēs.
- ↑ Sākotnējā sacensību uzvarētāja Nadzeja Astapčuka (Baltkrievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti. Pēc tam arī otrās vietas ieguvēja Jevgeņija Kolodko (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki vēlreiz mainīti.
- ↑ Sākotnējā sacensību otrās vietas ieguvēja Darja Piščaļņikova (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.
- ↑ Sākotnējā sacensību uzvarētāja Tatjana Lisenko (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.
- ↑ Sākotnējā bronzas medaļas ieguvēja Tatjana Černova (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.
Atsauces
- ↑ Athletics
- ↑ «Ronalds Arājs». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Mareks Ārents». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Edgars Eriņš». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Aiga Grabuste». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Lauma Grīva». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Laura Ikauniece». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Poļina Jeļizarova». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Dmitrijs Jurkevičs». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Igors Kazakevičs». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Ainārs Kovals». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Jānis Leitis». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Dace Lina». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Līna Mūze». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Sinta Ozoliņa-Kovala». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Madara Palameika». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Agnese Pastare». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Ineta Radeviča». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Arnis Rumbenieks». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Zigismunds Sirmais». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Igors Sokolovs». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Māris Urtāns». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Vadims Vasiļevskis». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ «Valērijs Žolnerovičs». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
- ↑ Netīrākais skrējiens olimpiskajā vēsturē: 12 gadus pēc Londonas spēlēm vēlreiz pārdala medaļas lsm.lv 2024. gada 19. novembrī
Ārējās saites
|
|