Ļidā atrodas optisko ierīču rūpnīca Beltex Optic un lauksaimniecības tehnikas rūpnīca "Ļidseļmaš". Jau no laikiem, kad Ļida atradās Polijas sastāvā , šeit atrodas aviācijas kara bāze. PSRS laikā šeit atradās arī raķešu karabāze.
Vēsture
Rakstos pirmoreiz minēta 1180. gadā kā koka pils vieta. 1323. gadā Lietuvas lielkņazsĢedimins uzcēla šeit mūra pili. Pēc Ģedimina nāves, kad Lietuva tika sadalīta starp viņa dēliem, Ļida kļuva par Aļģirda rezidenci. 1392. gada 4. augustā Astravā pie pilsētas tika noslēgta Astravas vienošanās starp Jagaili un Vītautu, kas izbeidza pilsoņu karu Lietuvā. Ziemeļu kara laikā zviedri nopostīja Ļidas pili.
Līdz Polijas Trešajai dalīšanai Ļida bija Polijas-Lietuvas kopvalsts (1569-1795), pēc tam Krievijas Impērijas (1795-1915) un Polijas (1921-1939) sastāvā. Otrā pasaules kara laikā pilsēta atradās Baltkrievijas PSR un Ostlandes sastāvā. Ļidas apkārtnē darbojās gan poļu partizāni no "Armia Krajowa", gan padomju partizāni, gan ebreju partizāni jeb t.s. Beļsku partizāni. Pēc kara tā atkal atradās Baltkrievijas PSR (1944-1991).
Etimoloģija
Vārds Ļida radies no upes nosaukuma Lidzeya, kas tiek asociēts ar vārdu Lyda - Lydimas, kas mozīmē līst līdumu.[1]
Atsauces
↑Zigmas Zinkevičius. Senosios Lietuvos valstybės vardynas. Viļņa, 2007.