2005. gads

2005. (MMV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Šis gads bija:

• Pasaules fizikas gads (pieminot 100. gadadienu, kopš Alberta Einšteina nozīmīgo atklājumu publicēšanas 1905. gadā);
• Eiropas kultūras pilsētas Korkas gads.

Notikumi

Janvāris

• 5. janvāris — amerikāņu zinātnieks Maikls Brauns atklāja pundurplanētu Erīdu.
• 9. janvāris — Palestīnas pašpārvaldes prezidenta vēlēšanās uzvarēja Mahmuds Abass.
• 12. janvāris — tika palaista NASA zonde Deep Impact komētas izpētei.
• 14. janvāris — Huygens nolaižamais aparāts nosēdās uz Saturna pavadoņa Titāna.
• 20. janvāris:
  • Džordža V. Buša inaugurācija par ASV prezidentu uz otro termiņu.
  • Īrijā tika pabeigta pāriešana uz metrisko sistēmu.
  • Pirmās brīvās parlamenta vēlēšanas Irākā kopš 1958. gada.

Februāris

• 1. februāris:
  • par Nepālas premjerministru kļuva Giridža Prasads Koirala, nomainot Seru Bahāduru Deubu.
  • Spānijas parlaments noraidīja Basku zemes valdības ierosināto likumu par plašāku autonomiju.
• 2. februāris — par Mozambikas 3. prezidentu tika iecelts Armandu Gebuza.
• 8. februāris:
  • Dānijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja Andersa Foga Rasmusena vadītā centriski labēja koalīcija;
  • par Grieķijas prezidentu ievēlēts Karols Papulijs.
• 10. februāris:
  • Ziemeļkoreja paziņoja, ka tai ir kodolieroči, kas nepieciešami aizsardzībai pret ASV.
  • Saūda Arābijā notika pirmās pašvaldību vēlēšanas, bet tajās atļauts piedalīties bija tikai vīriešiem.
• 16. februāris — stājās spēkā Kioto protokols, bet bez ASV un Austrālijas piedalīšanās.
• 22. februāris — Irānas provinces Kermanas Zarandas reģionā notika 6,4 ballu stipra zemestrīce, kurā gāja bojā 500 cilvēki un vairāk nekā 1000 ievainoti.

Marts

• 1. marts — par Urugvajas prezidentu kļuva Tabare Vaskess.
• 3. marts — miljonārs Stīvs Fosets uzstādīja pasaules rekordu, aplidojot zemeslodi ar lidmašīnu Virgin Atlantic GlobalFlyer vienatnē bez apstāšanās un bez degvielas papildu uzpildīšanās.
• 20. marts — Japānā Kjusju salas rietumos notika 7 ballu stipra zemestrīce, kurā vismaz viens gāja bojā un vismaz 250 cilvēku tika ievainoti.
• 24. marts — "Tulpju revolūcija" Kirgizstānā, kas gāza prezidentu Askaru Akajevu.
• 25. marts — par Kirgizstānas prezidentu kļuva Kurmanbeks Bakijevs.
• 28. marts — Indonēzijā Sumatras salā notika 8,7 ballu stipra zemestrīce. Tā bija otra spēcīgākā zemestrīce kopš 1965. gada.

Aprīlis

• 2. aprīlis — miris pāvests Jānis Pāvils II, vairāk nekā 4 miljoni cilvēku apmeklēja Vatikānu, lai sērotu par viņu.
• 19. aprīlis — par 265. pāvestu kļuva vācietis Benedikts XVI (kardināls Jozefs Ratcingers), kad par viņu nobalsoja Romas katoļu kardinālu konklāvs.
• 24. aprīlis — Vatikānā notika pāvesta Benedikta XVI inaugurācija.
• 25. aprīlis — par Čehijas premjerministru kļuva Jirži Paroubeks.
• 26. aprīlis — starptautiskā spiediena rezultātā Sīrija izveda pēdējās daļas no tās 14 000 militārā kontingenta Libānā pēc 29 gadu militārās klātbūtnes šajā valstī.
• 27. aprīlis — superaerolaineris Airbus A380 veica pirmo lidojumu Tulūzā, Francijā.

Maijs

• 5. maijs — Apvienotajā Karalistē parlamenta vēlēšanas; leiboristu partija ar Toniju Blēru priekšgalā saglabāja vairākumu.
• 13. maijs — Uzbekistānā masu protestu laikā tika nogalināti 700 cilvēku.
• 15. maijs:
  • Austrijā par pasaules čempioniem hokejā kļūs Čehijas hokeja izlase.
  • Etiopijā notika vispārējās vēlēšanas.
• 19.—21. maijs — Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvar grieķu dziedātāja Elena Paparizu.
• 29. maijs — Francijā referendumā tika noraidīta Eiropas Savienības konstitūcija.

Jūnijs

• Jūnijs — atklāti nelielās pundurplanētas Plutona dabiskie pavadoņi — Nikte un Hidra.
• 1. jūnijs — Nīderlandē referendumā tika noraidīta Eiropas Savienības konstitūcija.
• 21. jūnijs — nesējraķete Volna, kurai kosmosā bija jānogadā pirmā saules bura, cieta avāriju; kosmiskais aparāts tika zaudēts.

Jūlijs

• 4. jūlijs — NASA starpplanētu zondes Deep Impact vara lode ietriecās Tempel 1 komētā, radot krāteri, kas atsedza komētas kodola materiālus zinātniskiem pētījumiem.
• 7. jūlijs — Londonā notika četri bumbu sprādzieni (3 metro un 1 autobusā), nogalinot 56 cilvēkus un vairāk par 700 ievainojot.
• 24. jūlijs — par Tour de France uzvarētāju kļūst Lānss Ārmstrongs.
• 26. jūlijs — Space Shuttle Discovery tika palaists misijā STS-114. Tas bija pirmais lidojums pēc 2,5 gadu pārtraukuma sakarā ar Columbia katastrofu. Discovery uz zemes atgriezās 9. augustā.

Augusts

• 1. augusts — par Saūda Arābijas monarhu kļuva Abdulla Saūds.
• 12. augusts — palaista NASA starpplanētu zonde Mars Reconnaissance Orbiter.
• 18. augusts — Viskonsinas štatā, ASV diennakts laikā plosījās 22 tornado. Bojā gāja 1 cilvēks.
• 29. augusts — Viesuļvētra Katrīna izraisīja plašus postījumus un 1836 cilvēku bojāeju ASV no Luiziānas līdz Alabamai; Misisipi upes līmeņa celšanās dēļ tika pārrauti aizsprosti, un 80% Ņūorleānas applūda.

Septembris

• 11. septembris — par Albānijas premjerministru ievēlēts Sali Beriša.
• 18. septembris — Vācijā parlamenta vēlēšanas: uzvaru svinēja Angelas Merkeles Kristīgi demokrātiskā savienība un Gerharda Šrēdera Sociāldemokrātiskā partija.

Oktobris

• 8. oktobris — Kašmīrā notika zemestrīce, kurā gāja bojā vairāk nekā 80 000 cilvēki.
• 12. oktobris — Ķīnā tika palaists 2. pilotētais kosmosa kuģis Shenzhou 6, kurā atradās Fei Junlong un Nie Haisheng.

Novembris

• 8. novembris — Francijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis pēc 12 dienu nekārtībām.
• 22. novembris — Angela Merkele kļuva par Vācijas kancleru.

Decembris

• 10. decembris:
  • notika Starptautiskā Miera konference.
  • tika atklāts pundurplanētas Erīdas vienīgais dabiskais pavadonis — Disnomija.
• 18. decembris — Bolīvijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Evo Moraless.
• 23. decembris — Čada izsludināja kara stāvokli pret Sudānu, kura 18. decembrī uzbruka Aderei, nogalinot 100 cilvēku.

Miruši

Janvāris

• 25. janvāris — Filips Džonsons (Philip Johnson), amerikāņu arhitekts (dzimis 1906.)

Februāris

• 2. februāris — Maksis Šmēlings (Max Schmeling), vācu bokseris (dzimis 1905.)
• 10. februāris — Arturs Millers (Arthur Miller), amerikāņu dramaturgs (dzimis 1915.)
• 25. februāris — Pīters Benensons (Peter Benenson), Amnesty International dibinātājs (dzimis 1921.)

Marts

• 2. marts — Kendzo Tange (丹下健三, Tange Kenzō), japāņu arhitekts (dzimis 1913.)
• 3. marts — Rinuss Mihelss (Rinus Michels), Nīderlandes futbolists, treneris (dzimis 1928.)
• 8. marts — Aslans Mashadovs (Аслан Али кӏант Масхадан), Ičkērijas prezidents (dzimis 1951.)

Aprīlis

• 2. aprīlis — Jānis Pāvils II, Romas pāvests (dzimis 1920.)
• 5. aprīlis — Sols Belovs (Saul Bellow), ASV rakstnieks (dzimis 1915.)

Maijs

• 10. maijs — Pols Rikērs (Paul Ricœur), franču filozofs (dzimis 1913.)
• 17. maijs — Džordžs F. Kenans (George F. Kennan), ASV diplomāts, politologs (dzimis 1904.)

Jūlijs

• 17. jūlijs — Edvards Hīts (Edward Heath), britu politiķis (dzimis 1916.)

Augusts

• 1. augusts — Fahads bin Abduls Azizs Al Sauds (Fahad bin Abdul Aziz Al Saud), Saūda Arābijas karalis (dzimis 1923.)
• 6. augusts — Vizma Belševica, latviešu dzejniece, rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1931.)
• 16. augusts — Aleksandrs Gomeļskis (Александр Яковлевич Гомельский), krievu basketbola treneris (dzimis 1928.)
• 18. augusts — Elza Radziņa, latviešu aktrise (dzimusi 1917.)

Septembris

• 14. septembris — Roberts Vaizs (Robert Wise), ASV kinorežisors, kinoproducents un montāžas režisors (dzimis 1914. gadā)
• 20. septembris — Simons Vīzentāls (Simon Wiesenthal), ebreju sabiedrisks darbinieks (dzimis 1908.)
• 25. septembris — Dons Adamss, ASV kinoaktieris (dzimis 1923.)

Oktobris

• 24. oktobris — Roza Pārksa (Rosa Parks), ASV cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1913.)

Novembris

• 5. novembris — Džons Faulzs (John Robert Fowles), angļu rakstnieks un esejists (dzimis 1926.)
• 25. novembris — Ričards Bērnss (Richard Burns), angļu rallists (dzimis 1971.)

Decembris

• 5. decembris — Vladimirs Toporovs (Владимир Топоров), krievu filologs (dzimis 1928. gadā)
• 9. decembris — Roberts Šeklijs (Robert Sheckley), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis 1928.)

Nobela prēmijas

• Ekonomikā — Roberts Aumans, Tomass Šellings
• Fizikā — Rojs Glaubers, Džons Holls, Teodors Henšs
• Fizioloģijā vai medicīnā — Robins Vorens, Breijs Māršals
• Ķīmijā — Roberts Grabss, Ričards Šroks, Īvs Šovēns
• Literatūrā — Harolds Pinters
• Miera veicināšanā — Mohameds El Barādeī, Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra

Kalendārs

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2005. gads