Kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta vēlēšanām notika no 6. līdz 21. martam. Kopā tika iesniegti 16 saraksti ar 246 kandidātu vārdiem. Tiesības piedalīties vēlēšanās ir visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Vēlētāju uzskaitei izmantos vēlētāju reģistru, kur katrs vēlētājs ir reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai. Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals.
Iepriekšējā balsošanā savu balsi varēja nodot no trešdienas līdz piektdienai, kad iecirkņi strādāja dažas stundas dienā. Šajās dienās varēja balsot arī citos iecirkņos, tomēr ceturtdien[1] un piektdien pa dienu[2] informācijas sistēmas traucējumu dēļ tas nebija iespējams, traucējumi tika novērsti tikai piektdienas vakarā.[3] Piektdien par četrām stundām tika pagarināts iecirkņu darba laiks.[2]
Iepriekšējā nobalsošanā piedalījās 11,16% balsstiesīgo.[4]
Iekavās norādīts iespējamais iegūto deputātu skaits pie šāda rezultāta.
Vēlētāju aktivitāte
Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsoja 474 390 vēlētāji jeb 33,6% balsstiesīgo,[24] kas nedaudz pārsniedza 2014. gada vēlēšanu balsošanas aktivitāti, kad tajās piedalījās 445 225 vēlētāji jeb 30% no balsstiesīgajiem valsts iedzīvotājiem.
Nobalsojušo skaits
Teritorija
Vēlētāju skaits
līdz 8.00
%
līdz 12.00
%
līdz 16.00
%
līdz 20.00
%
Kopējā aktivitāte
%
Latvijā
1 411 955
6 906
0,49
128 307
9,09
232 133
16,44
308 250
21,83
474 390
33,60
Rīga
417 701
1 958
0,47
35 993
8,62
75 725
18,13
102 780
24,61
165 880
39,71
Vidzeme
391 805
6355
0,52
38 658
9,87
68 525
17,49
92 305
23,56
141 746
36,18
Latgale
205 654
1 156
0,56
17 319
8,42
26 338
12,81
32 982
16,04
48 435
23,55
Kurzeme
185 207
731
0,39
17 191
9,28
29 212
15,77
37 832
20,43
55 747
30,10
Zemgale
211 588
1 023
0,48
19 146
9,05
32 333
15,28
42 351
20,02
62 582
29,58
Rezultāti
Pēc aptuveni 90% balsu saskaitīšanas tika paziņots, ka lielāko vēlētāju atbalstu saņēma partiju apvienība "Jaunā Vienotība" (ap 26% balsu), tālāk sekoja partija "Saskaņa" (ap 18%), Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (ap 16,2%), apvienība "Attīstībai/Par!" (ap 12,2%), partija "Latvijas Krievu savienība" (ap 6,5%), Zaļo un Zemnieku savienība (ap 5,4%), Latvijas Reģionu apvienība (ap 4,9%) un Jaunā konservatīvā partija (ap 4,3%).[25]
