Baktērijas

Baktērijas
Bacteria
Baktērijas Escherichia coli šūnas 25 000 reižu palielinājumā.
Baktērijas Escherichia coli šūnas 25 000 reižu palielinājumā.
Klasifikācija
ValstsBaktērijas (Bacteria)
Iedalījums

Baktēriju iedalījums pēc tipiem:

  • acidobaktērijas (Acidobacteria)
  • Actinobacteria
  • Aquificae
  • Bacteroidetes
  • Chlamydiae
  • Chlorobi
  • Chloroflexi
  • Chrysiogenetes
  • Cyanobacteria
  • Deferribacteres
  • Deinococcus-Thermus
  • Dictyoglomi
  • Fibrobacteres
  • Firmicutes
  • Fusobacteria
  • Gemmatimonadetes
  • Nitrospirae
  • Planctomycetes
  • Proteobacteria
  • Spirochaetes
  • Synergistetes
  • Tenericutes
  • Thermodesulfobacteria
  • Thermomicrobia
  • Thermotogae
  • Verrucomicrobia
Baktērijas Vikikrātuvē

Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa. Tās ir mikroskopiskas un lielākoties sastāv no vienas šūnas, kas ir nosacīti vienkārša — tai trūkst šūnas kodola, citoskeleta un organoīdu, kā mitohondriju un hloroplastu. Tādus organismus kā baktērijas sauc par prokariotiem, bet pārējos organismus, kuriem ir daudz sarežģītākas šūnas, sauc par eikariotiem.

Līdz 1970. gadu beigām terminu "baktērija" virusoloģijā attiecināja uz visiem prokariotiem, bet 1977. gadā mikrobioloģijas speciālisti tās sadalīja arhebaktērijās un eibaktērijās. Vēlāk, lai izceltu atšķirību starp šīm divām grupām, arhebaktērijas tika pārdēvētās par arhejiem, bet eibaktērijas pārsauktas atpakaļ par baktērijām. Tomēr joprojām nereti ar terminu "baktērijas" saprot abas grupas. Šajā rakstā ir informācija tikai par eibaktērijām.

Baktērijas ir visizplatītākie no visiem organismiem. Tās ir visur — augsnē, ūdenī, gaisā un atrodas simbiozē ar visiem ķermeņiem. Daudzi slimību ierosinātāji, ieskaitot dzīvnieku slimību ierosinātājus, ir tieši baktērijas. Lielākā daļa no tām ir ļoti sīkas, parasti tikai 1×10-6 metru jeb 1 mikrometru (μm) lielas, taču vienas ģints baktērijas (Thiomargarita) var sasniegt pat 0,75 mm diametru.[1] Parasti baktērijām ir šūnu sieniņas, tāpat kā augu un sēņu šūnām, taču ar ļoti atšķirīgu struktūru.

Daudzas no baktērijām pārvietojas ar vicu palīdzību, un šīs vicas atšķiras no citu grupu vienšūņu vicām.

Baktēriju atklāšana

1676. gadā pirmo reizi baktērijas optiskajā mikroskopā ieraudzīja un pēc tam aprakstīja nīderlandiešu dabas pētnieks Antonijs van Lēvenhuks. Tāpat kā visus citus līdz tam atklātos mikroskopiskos organismus, arī šos Lēvenhuks nosauca par animalcules. Terminu "baktērija" 1828. gadā ieviesa vācu dabas pētnieks Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs. 1850. gados franču mikrobiologs Luijs Pastērs uzsāka baktēriju fizioloģijas un vielmaiņas pētījumus, kā arī atklāja to, ka baktērijas izraisa daudzas slimības. Turpmākajā mikrobioloģijas attīstībā nozīmīgu devumu deva vācu mikrobiologs Roberts Kohs. Viņš izdalīja Sibīrijas mēra, tuberkulozes un holēras ierosinātājus. 1884. gadā formulēja un 1890. gadā publicēja Koha postulātus. Savukārt 1905. gadā par tuberkulozes pētījumiem viņš saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.

Baktēriju uzbūves pētīšana sākās ap 1930. gadu, kad tika izgudrots elektronmikroskops. 1937. gadā tika ierosināts visus organismus sadalīt prokariotos, pie kuriem piederēja baktērijas, un eikariotos. Un visbeidzot 1977. gadā prokarioti tika sadalīti arhejos (arhebaktērijās) un baktērijās.

Skatīt arī

Atsauces

  1. Brandie Amsden. «Thiomargarita namibiensis» (angliski). Missouri University of Science and Technology. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-04-12. Skatīts: 2012-04-23. Arhivēts 2012-04-12 Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites