Cimdi
Cimdi ir apģērba gabals, kas aptver plaukstu vai daļu no tās. To uzdevums ir sildīt plaukstas vai aizsargāt tās no traumām.
Senajā Grieķijā, Senajā Romā un Senajā Ēģiptē cimdi tika izmantoti roku aizsardzībai. Senajā Ēģiptē cimdi bija augsta statusa apliecinājums. Senākie cimdi ir atrasti Ēģiptes valdnieka Tutanhamona kapā. Sākotnējā cimdu funkcija bija aizsargāt rokas, maltītes laikā, šaujot ar loku. Mednieki un karavīri izmantoja cimdus, kas tika oderēti ar audumu vai ādu. Karaļi un augstākie garīdznieki izmantoja cimdus, kas tika rotāti ar zeltu, sudrabu, dārgakmeņiem. Bruņinieki viduslaikos cimdus izmantoja kārtas paaugstinājuma saņemšanas reizē, kā arī, izaicinot uz divkauju.[1]
Latvijā ir tikuši atrasti 10.—13. gadsimta pīti cimdi, 15. gadsimta adīti pirkstaiņi un dūraiņi.[1]
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 281. lpp.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cimdi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|