Dūlitla reids

Dūlitla reids
Daļa no Klusā okeāna kara Aviācijas uzlidojumiem Japānai

Džimijs Dūlitls un B-25 Mitchell lidmašīnas uz aviācijas bāzes kuģa USS Hornet (CV-8) klāja pirms reida sākuma
Datums1942. gada 18. aprīlis
Vieta
Kanto reģions un citas Japānas pilsētas
Iznākums
  • ASV propagandas uzvara; ASV un sabiedroto morāles pacēlums, sagrauta Japānas rūpniecība un iedzīvotāju morāle
  • zaudētas visas ASV lidmašīnas
  • 250 000 ķīnieši nogalināti
Karotāji
  • ASV
  • Ķīnas Republika
    		•  Japānas Impērija
    Komandieri un līderi
    Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Džeimss Dūlitls Princis Naruhiko Higašikuni
    Spēks

    Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV Jūras kara flote

    		liels skaits iznīcinātāju Kawasaki Ki-61 un zenītartilērijas vienību
    Zaudējumi
    • 16 B-25 lidmašīnas (15 bojātas, 1 internēta Padomju Savienībā)
    • 3 nogalināti
    • 8 sagūstīti (4 izdzīvoja, 4 mira gūsta: 3 sodīti ar nāvi, 1 no slimībām)

    • 50 nogalināti
    • 400 ievainoti (ieskaitot civiliedzīvotājus)[nepieciešama atsauce]
    • 5 jūrnieki sagūstīti
    • 5 patruļkuģi nogremdēti
    • bojāts viens gandrīz pārveidots aviācijas bāzes kuģis

    Dūlitla reids, zināms arī kā Tokijas reids bija ASV uzlidojums Japānas galvaspilsētai Tokijai un citiem objektiem Honsju salā Otrā pasaules kara laikā 1942. gada 18. aprīlī. Tā bija pirmā ASV gaisa operācija, kas tika realizēta Japānas arhipelāgā. Lai gan reids radīja salīdzinoši nelielus postījumus, tas parādīja, ka Japānas cietzeme ir neaizsargāta pret amerikāņu gaisa uzbrukumiem. Tas kalpoja kā sākotnēja atriebība par 1941. gada 7. decembra uzbrukumu Pērlhārborai un pacēla ASV iedzīvotāju morāli, pēc šī asiņainā uzbrukuma. Reidu nosauca pulkvežleitnanta Džeimsa Dūlitla vārdā, kurš plānoja un vadīja uzbrukumu. Tas bija viens no sešiem ASV flotes aviācijas reidiem pret Japānu un Japānas kontrolētajām teritorijām, ko veica 1942. gada pirmajā pusē.

    Operācijas gaita

    1942. gada 18.aprīlī pulksten 7:38, kad ASV aviācijas bāzeskuģis USS Hornet atradās 650 jūdžu attālumā no Honsju salas un 250 jūdžu attālumā no plānotās lidmašīnu izlidošanas vietas, kuģi atklāja divi Japānas flotes patruļkuģi. Kreiseris Nashville, kas pavadīja aviācijas bāzeskuģi, tos nogremdēja, bet amerikāņi no izglābtajiem japāņu jūrniekiem uzzināja, ka japāņi pa radio jau paspējuši ziņot par tuvojošos pretinieku eskadriļu.

    Baidoties, ka ienaidnieks pacels lidmašīnas un nosūtīs pārtvert kuģus, eskadras komandieris viceadmirālis Viljams Halsijs lika nekavējoties sagatavoties lidmašīnu pacelšanās brīdim. Pirmo reizi pasaulē no bāzeskuģa īsā klāja pacēlās sauszemes bumbvedēji B-25 Mitchell.[1].

    16 lidmašīnu eskadriļa, kas pacēlās reidam, trāpīja 13 mērķos: metalurģijas, mašīnbūves un ķīmiskās rūpnīcās, kuģu būvētavā, divās spēkstacijās, degvielas noliktavas un vieglā aviācijas bāzeskuģī, kas atradās Jokohamas ostā. Saskaņā ar Japānas datiem uz zemes gājuši bojā 50 cilvēki un 400 ievainoti. Liels ugunsgrēks izcēlās vienā no ieroču rūpnīcām.

    Dūlitla reida karte

    Bombardēšanas laikā netika zaudēta neviena lidmašīna. Tomēr bumbvedējus nebija iespējams atgriezt un nosēdināt atpakaļ uz aviācijas bāzeskuģa, un tika plānota nosēšanās Ķīnas Republikas austrumu reģionos. 15 amerikāņu bumbvedēji sasniedza Ķīnu. Četras lidmašīnas veica smagu nolaišanos ūdenī vai rīsu laukos un avarēja. Trīs cilvēki gāja bojā un septiņi tika ievainoti. Izglābās 11 lidmašīnu apkalpes. Vēlāk japāņi sagūstīja astoņus amerikāņus. Trīs lidotāji — Dīns Halmarks, Viljams Ferovs un Harolds Spīds — tika nogalināti 1942. gada 15. oktobrī, pārkāpjot Ženēvas un Hāgas konvencijas un kara vešanas paražas. Roberts Melers nomira karagūstekņu nometnē 1943. gada 1. decembrī.

    Vienīgā nebojātā lidmašīna kapteiņa Edvarda Jorka vadībā nolaidās Padomju Savienības Tālo Austrumu Piejūras novada lidlaukā Unashi un tika internēta. Padomju Savienība, pildot savas saistības pret Japānu saskaņā ar 1941. gada Neitralitātes paktu, pilotus internēja (sākotnēji tika pieņemts, ka visas lidmašīnas nolaidīsies Vladivostokā, bet PSRS tā paša iemesla dēļ tam nepiekrita). Ekipāža vispirms tika nogādāta Okhanskas pilsētā Molotovas apgabalā, kur viņi pavadīja 8 mēnešus, un pēc tam vispirms uz Taškentu, bet pēc tam uz Ašgabatu, kur 1943. gada 11. maijā viltus bēgšanas plāna aizsegā viņi tika pārvesti uz britu okupācijas zonu Irānā. No turienes pa Transirānas maršrutu Lendlīzes piegādei viņi ieradās mājās. To pašu “bēgšanas” ceļu izmantoja arī citas amerikāņu bumbvedēju apkalpes, kuras, ar bojātām lidmašīnām, kas liedza atgriezties Amerikas teritorijā, nolaidās padomju teritorijā. Pēc tam, kad viens no pilotiem informāciju par to nopludināja amerikāņu laikrakstiem, maršrutu izmainīja.

    Reidam bija maza militāra, bet liela politiskā nozīme, to var salīdzināt ar padomju gaisa uzlidojumu Berlīnei naktī no 1941. gada 7. uz 8. augustu. Galu galā 1941. gada 5. septembrī, ziņojot par gatavošanās gaitu uzbrukumam Pērlhārborai, Japānas ģenerālštāba priekšnieks Hadžime Sugijama imperatoram apliecināja, ka amerikāņiem nav iespējams veikt atbildes gaisa triecienus Japānas teritorijā.

    Sakritības dēļ pēc šī reida ASV, kuras līdz tam bija piedzīvojušas vairākas sakāves, sāka virkni uzvarošu operāciju.

    Dūlitls sākotnēji uzskatīja, ka visu viņa lidmašīnu zaudēšana novedīs pie nonākšanas karalauka tiesas priekšā,[2] tā vietā viņš saņēma Goda medaļu un tika paaugstināts par brigādes ģenerāli.

    Iesaistītās lidmašīnas

    • B-25 Mitchell lidmašīnas izlido no kuģa USS Hornet
      B-25 Mitchell lidmašīnas izlido no kuģa USS Hornet
    • B-25 Mitchell lidmašīnas uz kuģa USS Hornet
      B-25 Mitchell lidmašīnas uz kuģa USS Hornet
    • Lidmašinu klājs uz USS Hornet
      Lidmašinu klājs uz USS Hornet
    • Kapteiņa Jorka pilotētā B-25 pēc avārijas nosēšanās Padomju Savienībā
      Kapteiņa Jorka pilotētā B-25 pēc avārijas nosēšanās Padomju Savienībā
    • Priekšgala zīmējums uz Hari Kari-er lidmašīnas
      Priekšgala zīmējums uz Hari Kari-er lidmašīnas

    16 lidmašīnu izlidošanas secība bija:

    Lidmašīnas sērijas numurs Iesauka Eskadriļa Mērķis Pilots Lidmašīnas liktenis
    40-2344 Tokija Pulkvežleitnants Džeimss Dūlitls avarēja pie Cjužou, Ķīna
    40-2292 37 Tokija Pirmais leitnants Trevis Hūvers avarēja pie Ninbo, Ķīna
    40-2270 Whiskey Pete 95 Tokija Pirmais leitnants Roberts Grejs avarēja pie Cjužou, Ķīna
    40-2282 95 Tokija Pirmais leitnants Everets Holstroms avarēja pie Šangrao, Ķīna
    40-2283 95 Tokija Kapteinis Deivids Džonss avarēja pie Cjužou, Ķīna
    40-2298 The Green Hornet 95 Tokija Pirmais leitnants Dīns Halmarks nosēdās jūrā pie Veņdžou, Ķīna
    40-2261 The Ruptured Duck 95 Tokija Pirmais leitnants Teds Lousons nosēdās jūrā pie Čungšu, Ķīna
    40-2242 95 Tokija kapteinis Edvards Jorks internēts Piejūras novadā, Padomju Savienība
    40-2303 Whirling Dervish 34 Tokija Pirmais leitnants Harolds Vatsons avarēja pie Naņčanas, Ķīna
    40-2250 89 Tokija Pirmais leitnants Ričards Džoiss avarēja pie Cjužou, Ķīna
    40-2249 Hari Kari-er 89 Jokohama kapteinis Čārlzs Ross Grīnings avarēja pie Cjužou, Ķīna
    40-2278 Fickle Finger of Fate 37 Jokohama Pirmais leitnants Viljams Bovers avarēja pie Cjužou, Ķīna
    40-2247 The Avenger 37 Jokosuka Pirmais leitnants Edgars Makelrojs avarēja pie Naņčanas, Ķīna
    40-2297 89 Nagoja Majors Džons A. Hilgers avarēja pie Šangrao, Ķīna
    40-2267 TNT 89 Kobe Pirmais leitnants Donalds Smits nosēdās jūrā pie Čangšu, Ķīna
    40-2268 Bat Out of Hell 34 Nagoja Pirmais leitnants Viljams G. Ferovs avarēja pie Ninbo, Ķīna

    Piemiņa

    Visplašākā Dūlitla reida piemiņas lietu ekspozīcija atrodas Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālajā muzejā (Raita-Patersona gaisa spēku bāzē) Deitonā, Ohaio štatā. Centrālā ekspozīcijas daļa ir gluži kā jauns B-25 lidaparāts, kas ir nokrāsots un marķēts kā Dūlita lidmašīna ar numuru 40-2344. Bumbvedējs, ko North American Aviation kompānija prezentēja reida veterāniem 1958. gadā, balstās uz autentiskās lidmašīnas reprodukciju. Lidmašīnu ieskauj vairāki autentiski ģērbti manekeni, tostarp Dūlitla, USS Hornet kuģa kapteiņa Marka Mičera un armijas un jūras spēku karavīrus, kas iekrauj bumbvedējā bumbas un munīciju. Izstādīti arī sudraba kausiņi, ko veterāni izmantoja katrā savā ikgadējā tikšanās reizē, lidojuma apģērba gabali un personīgais aprīkojums, izpletnis, ko viens no reida dalībniekiem izmantoja evakuējoties virs Ķīnas, un visu 16 apkalpju grupu fotogrāfijas un citi priekšmeti.

    Ķīnā Dzjanšaņas pilsētā, Džedzjanas provincē, ir piemiņas zāle, kurā tiek godināti Dūlitla reida dalībnieki un ķīnieši, kuri viņiem sniedza palīdzību pēc reida.[3][4]

    Attēlojums mākslā un kino

    Filmās "Pērlhārbora" (2001) un "Kauja par Midveju" (2019) ir sižeta līnija par reidu; papildus demonstrēta gaisa kuģu un apkalpju sagatavošanas process tam.

    Atsauces

    1. ↑ Рейд Дулиттла: начало новой эпохи в военном деле // BBC, 18 апреля 2017
    2. ↑ «James H. Doolittle». 2009. gada 9. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 24. marts. Skatīts: 2022. gada 31. jūlijs.
    3. ↑ Jeff Thatcher. «China, the second time around». Arkansas Democrat Gazette, 2018-11-11. Skatīts: 2022-12-16.
    4. ↑ Zhenhuan Ma. «Airman's daughter thankful to museum». China Daily, 2018-10-26. Skatīts: 2022-12-16.

    Ārējās saites