Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums. Tā ietver objektus no elementārdaļiņām līdz galaktiskiem objektiem. Bieži ar jēdzienu "daba" saprot visu, kas mums ir apkārt uz Zemes ("dabīgs"), izņemot to, ko ir radījis cilvēks ("mākslīgs").
Daba nepārtraukti mainās, atrodas nepārtrauktā kustībā: kustas planētas un zvaigznes, upes maina gultni, augi un dzīvnieki aug un attīstās.
Dabas iedalījums
Dabas iedalījums:
- Dzīvā daba jeb dzīvība — organismu apkopojums. Dzīvā daba apvienojas ekosistēmās, kas veido biosfēru. Dzīvība sevi atražo uz replikāciju un mutāciju pamata.
- Nedzīvā daba ir pārējā matērija un enerģija, lai gan tās elementus izmanto dzīvā daba sevis uzturēšanai.
Dabas izpēte
Cilvēki rada pārmaiņas dabā, pamatojoties uz savu prātu, savu darbu. Cilvēks radījis pilsētas un ciemus, uzcēlis fabrikas un rūpnīcas, uzaris un apsējis laukus, izgudrojis dažādas mašīnas. Cilvēkam iepazīstot dabu, radušās dažādas zinātnes.
Pētot pārmaiņas, kuras norisinās dabā, zinātnieki konstatējuši, ka visas pārmaiņas dabā norisinās likumsakarīgi, tas ir, katrai parādībai vienmēr eksistē kāds cēlonis. Piemēram, dažādi ķermeņi krīt virzienā uz Zemi tādēļ, ka tos pievelk Zeme, dienas un nakts mija saistīta ar Zemes griešanos ap savu asi, viens no vēja rašanās cēloņiem ir gaisa nevienmērīga sasilšana.
Dabas zinātnes
Dabas zinātņu uzdevums ir atklāt, izpētīt dabas likumus un izmantot tos cilvēku vajadzībām. Dabas zinātnes visu laiku attīstās. Cilvēks arvien pilnīgāk un dziļāk izzina dabas parādības un noskaidro, kā tās var izmantot praktiskām vajadzībām.
Dabas zinātnes ir:
Dabas pieminekļi
Lai saglabātu nozīmīgus dabas objektus nākamajām paaudzēm, UNESCO ir izveidojusi īpašu Pasaules mantojuma objektu sarakstu, kurā ievieto dabas pieminekļus, kas radušies no fizikāliem vai bioloģiskiem veidojumiem vai šādu veidojumu grupām, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no estētikas vai zinātnes viedokļa, kā arī ģeoloģiskus vai fizioģeogrāfiskus veidojumi un stingri noteiktas zonas, kas ir kādas apdraudētas dzīvnieku vai augu sugas dzīves vieta, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no zinātnes vai saglabāšanas viedokļa.
Arī lokālā līmenī, piemēram, valsts līmenī, ar likumu tiek aizsargāti reti, savdabīgi dabas objekti. Ja noteiktā teritorijā ir vairāki nozīmīgi dabas pieminekļi, tad tiek veidoti dabas liegumi, rezervāti un nacionālie parki.
Dabas katastrofas
Dabas katastrofas var izraisīt zemestrīces, viesuļvētras, vulkānu izvirdumi, sausums, lavīnas, cunami, seljes, plūdi, sals, karstums, slimību uzliesmojumi, ugunsgrēki, krusa, sniega vētras un citas parādības.
Notikums | Vieta | Datums | Upuri |
---|---|---|---|
1931. gada Huanhē plūdi | Ķīna | 1931. gada vasarā | 700 000 līdz 970 000 |
1887. gada Huanhē plūdi | Ķīna | 1887. gada septembrī un oktobrī | 900 000 līdz 2 000 000 |
1970. gada Bolas ciklons | Bangladeša | 1970. gada 13. novembrī | 500 000 līdz 1 000 000 |
1556. gada Šaaņsji zemestrīce | Šaņsji province Ķīnā | 1556. gada 23. janvārī | 830 000 |
1839. gada Indijas ciklons | Indija | 1839. gada 25. novembrī | 300 000 un vairāk |
1642. gada Kaifengas plūdi | Ķīna | 1642. gadā | 300 000 |
2004. gada Indijas okeāna zemestrīce/cunami | Indijas okeāns | 2004. gada 26. decembrī | 283 100 |
1976. gada Tanšanas zemestrīce | Ķīna | 1976. gada 28. jūlijā | 242 000 |
1975. gada Bandžao dambja pārrāvums | Ķīna | 1975. gada augustā | 231 000 |
1138. gada Aleppo zemestrīce | Sīrija | 1138. gadā | 230 000 |
Atsauces
|