Dzimis atvaļināta prūšu virsnieka gimenē Kruševņas ciemā netālu no Šverzencas (Schwersenz) tagadējā Polijā.
Pirmā pasaules kara laikā vadīja vācu karaspēka uzvaras Lježas kaujā 1914. gada augustā, Tannenbergas kaujā tā paša gada augusta beigās un Pirmajā Mazūru ezeru kaujā septembrī. No 1916. gada bija ģenerālštāba priekšnieks Kopš 1916. gada kopā ar Paulu fon Hindenburgu faktiski vadīja vācu karaspēka ģenerālštābu. 1918. gada oktobrī atkāpās no amata.
Pēc kara Ludendorfs kļuva par redzamu vācu nacionālistu līderi. Piedalījās neveiksmīgajos Kapa pučā 1920. gadā un Alus pučā 1923. gadā. 1925. gadā piedalījās Vācijas prezidenta vēlēšanās. No 1924. līdz 1928. gadam bija Reihstaga deputāts no Vācu tautas brīvības partijas (Deutschvölkische Freiheitspartei). Viens no idejas par to, ka iemesls Vācijas zaudējumam karā ir "dūriens mugurā" (Dolchstoß von hinten), propagandētājiem. Jēdziena "totālais karš" (Totaler Krieg) ieviesējs.