Hāpsalu

Hāpsalu
Hāpsalu;
	pilsēta
Haapsalu
; Karogs	; Ģerbonis
	HāpsaluAtrašanās vieta Igaunijā
	Koordinātas: 58°57′N 23°32′E / 58.950°N 23.533°EKoordinātas: 58°57′N 23°32′E / 58.950°N 23.533°E
Valsts	Igaunija
Apriņkis	Lēnes apriņķis
Pilsētas tiesības	1294. gads
Citi nosaukumi	Hapsal - vācu un zviedru
Platība
• Kopējā	10,59 km2
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	9 812
• blīvums	939,2/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Mājaslapa	www.haapsalu.ee
	Hāpsalu Vikikrātuvē

Hāpsalu (igauņu: Haapsalu), arī Hāpsala,^[2]^[3] ir kūrortpilsēta Igaunijas rietumu piekrastē pie Hāpsalu līča, Lēnes apriņķa centrs. Gandrīz 300 gadus bijusi Sāmsalas-Vīkas bīskapijas galvaspilsēta, pēc tam jūras peldvieta un dūņu dziedniecības kūrorts. Mūzikas festivālu norises vieta. Mūsdienās Hāpsalu iedzīvotāju skaits noslīdējis nedaudz zem 10 000 (9946 iedzīvotāji 2017. gadā).

Vēsture

No 1279. līdz 1561. gadam Hāpsalas pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapijas galvaspilsēta. Pēc tam, kad bīskapa rezidence tika pārcelta uz Kuresāri Sāmsalā, pilsēta zaudēja savu politisko un militāro nozīmi.

Jaunu impulsu Hāpsalu attīstībai 1825. gadā piešķīra kūrorta dibināšana ar jūras peldētavām un dūņu dziednīcām, kuru vasaras laikā regulāri apmeklēja arī Krievijas imperatora ģimenes locekļi. Hāpsalu vasarnīcā Pēteris Čaikovskis esot uzrakstījis savu 6. simfoniju. 1898. gadā uzcelta pilsētas kūrzāle. Kūrorta apmeklētāju vajadzībām 1907. gadā uzbūvēja dzelzceļa līniju uz Tallinu ar tālāku savienojumu uz Pēterburgu. 2004. gadā sliedes demontētas, bet izcili greznā dzelzceļa stacijas ēka ir saglabājusies, tur ierīkots muzejs.

Līdz 1944. gadam Hāpsalu bija Igaunijas zviedru kopienas centrs, pilsētā darbojas zviedru kopienas muzejs.

Ievērojamas vietas

Hāpsalas pils ansamblis ar doma baznīcu, kuras logā augusta pilnmēness naktīs spokojoties "Baltā dāma"
Promenāde (Promenaad)
Kūrzāle (Kuursaal)
Frīdriha Šillera piemineklis (1813)
jūgendstila villas
dzelzceļa stacija (1907) ar muzeju un vēsturiskām lokomotīvēm un vagoniem

Hāpsalu dzimuši

Hāpsalu no putna lidojuma (2022)

Frīdrihs fon Lēvis of Menārs (Friedrich von Löwis of Menar), Vidzemes landmaršals, Krievijas armijas ģenerālis (1767—1824)
Ferdinands Vīdemans (Ferdinand Wiedemann), vācbaltiešu valodnieks (1805—1887)