Kaiju dzimta

Kaiju dzimta
Laridae (Vigors, 1825)
Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus)
Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
ApakškārtaKaijveidīgie (Lari)
DzimtaKaiju dzimta (Laridae)
Kaiju dzimta Vikikrātuvē

Kaiju dzimta (Laridae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) kosmopolītiska jūrasputnu dzimta. Tā apvieno 101 sugu, kas tiek iedalītas 22 ģintīs[1] un 3 apakšdzimtās (kaiju apakšdzimta (Larinae), zīriņu apakšdzimta (Sterninae) un smēlējzīriņu apakšdzimta (Rynchopinae)).

Līdz pat 21. gadsimtam lielākā daļa kaiju dzimtas sugu tika klasificētas kaiju ģintī (Larus), bet attīstoties ģenētiskajiem pētījumiem, dzimtas sistemātika ir ievērojami mainījusies un ir izveidotas vairākas jaunas ģintis.[2] Agrāk kaiju dzimtā izdalīja arī klijkaiju apakšdzimtu (Stercorariinae), bet pēc jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem tā izdalīta kā atsevišķa dzimta.

Latvijā

No 22 kaiju dzimtas ģintīm Latvijā novērotas 12 ģintis: kaijas (Larus), trīspirkstu kaijas (Rissa), ķīri (Chroicocephalus), šķeltastes ķīri (Xema), sārtās kaijas (Rhodostethia), zivju kaijas (Ichthyaetus), mazie zīriņi (Sternula), lielie zīriņi (Hydroprogne), purva zīriņi (Chlidonias), zīriņi (Sterna) un cekulzīriņi (Thalasseus).

Latvijā dzīvo vai vismaz vienu reizi ir novērotas 25 kaiju dzimtas sugas: kajaks (Larus canus), sudrabkaija (Larus argentatus), reņģu kaija (Larus fuscus), melnspārnu kaija (Larus marinus), Kaspijas kaija (Larus cachinnans), Vidusjūras kaija (Larus michahellis), Kamčatkas kaija (Larus schistisagus), lielā polārkaija (Larus hyperboreus), mazā polārkaija (Larus glaucoides), zivju kaija (Ichthyaetus ichthyaetus), melngalvas kaija (Ichthyaetus melanocephalus), acteku kaija (Leucophaeus atricilla), lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus), mazais ķīris (Hydrocoloeus minutus), trīspirkstu kaija (Rissa tridactyla), sārtā kaija (Rhodostethia rosea), šķeltastes ķīris (Xema sabini), mazais zīriņš (Sternula albifrons), lielais zīriņš (Hydroprogne caspia), melnais zīriņš (Chlidonias niger), baltspārnu zīriņš (Chlidonias leucopterus), baltvaigu zīriņš (Chlidonias hybridus), upes zīriņš (Sterna hirundo), jūras zīriņš (Sterna paradisaea) un cekulzīriņš (Thalasseus sandvicensis).[3][4] Visbiežāk sastopamās kaijas Latvijā ir lielais ķīris, sudrabkaija un kajaks.[5]

Sistemātika

Kaiju dzimta (Laridae)

  • Kaiju apakšdzimta (Larinae)
    • Amerikas kaijas (Leucophaeus)
    • Galapagu kaijas (Creagrus)
    • Kaijas (Larus)
    • Ķīri (Chroicocephalus)
    • Mazie ķīri (Hydrocoloeus)
    • Sārtās kaijas (Rhodostethia)
    • Sniega kaijas (Pagophila)
    • Šķeltastes ķīri (Xema)
    • Trīspirkstu kaijas (Rissa)
    • Zivju kaijas (Ichthyaetus)
  • Smēlējzīriņu apakšdzimta (Rynchopinae)
    • Smēlējzīriņi (Rynchops)
  • Zīriņu apakšdzimta (Sterninae)
    • Baltie zīriņi (Gygis)
    • Brūnspārnu zīriņi (Onychoprion)
    • Cekulzīriņi (Thalasseus)
    • Inku zīriņi (Larosterna)
    • Kāpu zīriņi (Gelochelidon)
    • Lielie zīriņi (Hydroprogne)
    • Lielknābja zīriņi (Phaetusa)
    • Mazie zīriņi (Sternula)
    • Pelēkie zīriņi (Anous)
    • Purva zīriņi (Chlidonias)
    • Zīriņi (Sterna)

Atsauces

  1. World Bird List: Noddies, gulls, terns, auks, 2020
  2. Pons J.-M. ; Hassanin A. ; Crochet P.-A. (2005). "Phylogenetic relationships within the Laridae (Charadriiformes: Aves) inferred from mitochondrial markers". Molecular Phylogenetics and Evolution 37 (3): 686–99. doi:10.1016/j.ympev.2005.05.011. PMID 16054399.
  3. «Latvijas putni: putnu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. septembrī. Skatīts: 2020. gada 10. februārī.
  4. Kaiju dzimta (Laridae)
  5. Latvijas Daba: Putni (Aves)

Ārējās saites