Kauja

Kauja ir ievērojamas intensitātes divu vai vairāku karojošo pušu karaspēka vienību sadursme, lai realizētu būtiskus operatīvos vai stratēģiskos mērķus konkrētā bruņotā konflikta ietvaros.

Līdz 20. gadsimtam lielākoties kara liktenis tika izšķirts ģenerālkaujās, kurām bija raksturīga praktiski visa karaspēka koncentrēšana izšķirošajām kaujām, kaujasdarbība parasti notika ierobežotā teritorijā un salīdzinoši īsā laika posmā — dienās, nedēļās.

Līdz ar masveida armiju rašanos kaujas sāka norisināties plašās karadarbības frontēs kā izvērstas militārās operācijas. Tāpat šo terminu mūsdienās sāka attiecināt arī uz vienlaicīgām, ilgstošām un nepārtrauktām lielu karaspēku grupējumu kaujām, realizējot stratēģiskos mērķus — šādos gadījumos kauja var ietvert sevī atsevišķas kaujas, kuru mērķis ir realizēt kopējo stratēģiskās kaujas mērķi.

Kopumā termins nošķir konkrēto sadursmi no lielākas intensitātes un nozīmes bruņotas sadursmes apzīmējumiem, piemēram, kara, kampaņas, kā arī mazāk būtiskām sadursmēm — cīņas, sadursmes, incidenta u.tml., tomēr reizē būtiska nozīme ir konfliktā iesaistīto karaspēka lielumam, proti, par kaujām nereti sauc arī mazāk nozīmīgas sadursmes.

Kaujas var notikt uz sauszemes, gaisā un jūrā. Lielākoties kauja tiek saukta atbilstoši vietas nosaukumam, kur tās norisinās.