Leonīds Gaidajs

Leonīds Gaidajs Леонид Иович Гайдай
Leonīds Gaidajs 1941. gadā Irkutskā
Dzimis	1923. gada 30. janvārī Svobodnija, Amūras guberņā, Krievijas PFSR,  PSRS, tagad  Krievija
Miris	1993. gada 19. novembrī (70 gadu vecumā) Maskava,  Krievija
Nodarbošanās	kinorežisors, aktieris, scenārists
Darbības gadi	1956—1992
Dzīvesbiedre	Ņina Grebeškova

Leonīds Gaidajs (krievu: Леонид Иович Гайдай; dzimis 1923. gada 30. janvārī Svobodnijā, Amūras guberņā, Krievijas PFSR, miris 1993. gada 19. novembrī Maskavā) bija padomju / krievu kinorežisors, aktieris, scenārists. 1970. gadā ieguvis Brāļu Vasiļjevu Krievijas PFSR valsts prēmiju. 1989. gadā Gaidajam piešķirts PSRS Tautas skatuves mākslinieka nosaukums.

Lielākā daļa Gaidaja filmu ir kinokomēdijas. Viņa filmas guvušas plašu atzinību bijušās PSRS teritorijā, tās noskatījušies ļoti liels skatītāju skaits.^[1]

• "Kandžas tecinātāji" (īsfilma, 1961)
• "Suns Barboss un neparastais kross" (īsfilma,, 1961)
• "Darījumu cilvēki" (Деловые люди, 1962)
• "Operācija "I" un citi Šurika piedzīvojumi" (Операция «Ы» и другие приключения Шурика, 1965)
• "Kaukāza gūstekne jeb Šurika jaunie piedzīvojumi" (1966)
• "Briljantu roka" (1968)
• "12 krēslu" (12 стульев, 1971)
• "Ivans Vasiļjevičs maina profesiju" (1973)
• "Pēc sērkociņiem" (За спичками, 1980)
• "Sportloto 82" (Спортлото-82, 1982)
• Опасно для жизни! (1985)
• Частный детектив, или Операция «Кооперация» (1989)
• На Дерибасовской хорошая погода, или На Брайтон-Бич опять идут дожди (1992)

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Leonīds Gaidajs.

• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

• IMDb profils (angliski)
• AllMovie profils (angliski)