Amūras apgabals
Amūras apgabals | |||
Амурская область | |||
— apgabals — | |||
|
|||
Koordinātas: 53°33′N 127°50′E / 53.550°N 127.833°EKoordinātas: 53°33′N 127°50′E / 53.550°N 127.833°E | |||
---|---|---|---|
Oficiālā valoda | krievu | ||
Valsts | Krievija | ||
Federālais apgabals | Tālo Austrumu federālais apgabals | ||
Dibināts | 1948 | ||
Centrs | Blagoveščenska | ||
Platība | |||
- Kopā | 361 908 km² | ||
Iedzīvotāji (2022) | |||
- Kopā | 771 889 | ||
- Blīvums | 2,1/km² | ||
- Etniskais sastāvs | krievi (93,4%) ukraiņi (2,0%) |
||
Mājaslapa: www | |||
Amūras apgabals Vikikrātuvē |
Amūras apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem. Tas robežojas ar Aizbaikāla novadu rietumos, Sahas Republiku ziemeļos, Habarovskas novadu un Ebreju autonomo apgabalu austrumos, kā arī ar Ķīnu dienvidos.
Krievijas Impērija apgabala dienvidu daļu Taipinu sacelšanās laikā atņēma Ķīnas impērijai, ko apstiprināja Aigunas līgums 1858. gadā.
Amūras apgabala Zejas rajona teritorijā 1907. gadā tika nodibinātas latviešu kolonijas — Amūras Baltija, Aizupe un Vidussala,[1] citas.
Pilsētas
Karte
Gubernatori
- 1991—1993 — Alberts Krivčenko
- 1993 — Aleksandrs Surats
- 1993—1994 — Vladimirs Polevanovs
- 1994—1996 — Vladimirs Djačenko
- 1996—1997 — Jurijs Ļaško
- 1997—2001 — Anatolijs Belonogovs
- 2001—2007 — Leonīds Korotkovs
- 2007—2008 — Nikolajs Koļesovs
- 2008—2015 — Oļegs Kožemjako
- 2015—2018 — Aleksandrs Kozlovs
- 2018—pašlaik — Vasilijs Orlovs
Atsauces
- ↑ vietne "Latviešu diasporas izpēte kā pretpadomju darbība Arhivēts 2018. gada 24. oktobrī, Wayback Machine vietnē."
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Amūras apgabals.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
|