Panemūnes pagasts
Brunavas pagasts | ||||
---|---|---|---|---|
|
||||
Novads: | Bauskas novads | |||
Centrs: | Ērgļi | |||
Kopējā platība:[1] | 111,8 km2 | |||
• Sauszeme: | 109,6 km2 | |||
• Ūdens: | 2,2 km2 | |||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 172 | |||
Blīvums (2024): | 10,7 iedz./km2 |
Brunavas pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritotorijām, Mēmeles un Mūsas starpupē, Lietuvas pierobežā. Robežojas ar sava novada Vecsaules, Ceraukstes, Gailīšu un Skaiskalnes pagastiem, kā arī Lietuvas Panevēžas apriņķa Pasvales rajona Saloču seņūniju un Biržu rajona Pačeraukštes seņūniju.
Daba
Reljefa formas
Hidrogrāfija
Ūdensteces
Caur pagastu tek Bardžūnu strauts, Budbergas strauts, Ceraukste, Jodavas strauts, Kalnadruvu grāvis, Krīļa strauts, Kukuču strauts, Lopgales strauts, Mēmele, Mūsa, Robežgrāvis, Spreņģu strauts un Viļķenes grāvis.
Purvi
Luntiču purvs
Dabas aizsardzība
Pagasta teritroijā atrodas dabas liegums Paņemūnes meži.
Vēsture
Mūsdienu Brunavas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Budbergas muiža (Murowany Poniemun, Budberga), Grenctāles muiža (Gut Grenztal, Granctāles pienotava), Sarkanpaņemunes muiža (Gut Rot-Ponemun, Ērgļi), Stilķenes muiža (Gut Schtilchen), Zluktenes muiža (Zluktyn).
Līdz 1921. gadam pagasta teritorija atradās Lietuvā (bijušajā Kauņas guberņā) un bija viena no tām pārsvarā latviešu apdzīvotajām teritorijām, ko Latvija saņēma no Lietuvas kopā ar Aknīsti un Ukru pagastu apmaiņā pret Palangu un Sventāju. Līdz 1925. gadam saucās par Budbergas pagastu, pēc 1925. gada - Panemūnes pagasts. 1935. gadā Bauskas apriņķa Panemūnes pagasta teritorija bija 108,39 km² un tajā dzīvoja 3006 iedzīvotāji, no kuriem 90,4% bija latvieši.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Brunavas, Jodavas, Panemunes un Tervidānu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Bauskas rajona Brunavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Tervidānu ciemu, 1961. gadā - likvidēto Panemunes ciemu.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Brunavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Bauskas novadā.
Pieminekļi
Valsts nozīmes
- Brunavas katoļu baznīcas altāri
- Upenieku senkapi[6]
- Žluktenes senkapi
Vietējas nozīmes
- Budbergas Sv.Pāvila luterāņu baznīca un baznīcas iekārta
- Dzirnavu senkapi
- Sviļu kalns - viduslaiku nocietinājums
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
Lielākās apdzīvotās vietas ir Ērgļi (pagasta centrs), Augškalni, Bardžūni, Brunava, Brunavas muiža, Budberga, Grenctāle, Grenctāles pienotava, Irbēni, Kukuči, Silenieki, Šķirāni, Tervidāni, Tunkūni, Valteķi, Zluktene, Zluktenes muiža.
Saimniecība
Transports
Izglītība un kultūra
No 1942. gada līdz 2019. gadam pagastā darbojās Mežgaļu pamatskola.[7]
Skatīt arī
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 26 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
- ↑ «Pēc vecāku lēmuma likvidēs vienīgo skolu Brunavas pagastā». lsm.lv. Skatīts: 2022-04-24.
|