Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem
| 4000 metri brīvajā stilā peldēšanā vīriešiem Olimpiskajās spēlēs | ||||||||||
| Norises vieta | Sēna (starp Kurbevuē un Aņēras tiltiem),  Parīze, Francija | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Norises laiks | 1900. gada 15. un 19. augusts | |||||||||
| Dalībnieki | 29 no 7 valstīm | |||||||||
| Medaļu ieguvēji | ||||||||||
| ||||||||||
| Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs  
| ||
|---|---|---|
| Sportisti | ||
| Brīvais stils | ||
| 200 metri | Vīrieši | |
| 1000 metri | Vīrieši | |
| 4000 metri | Vīrieši | |
| Uz muguras | ||
| 200 metri | Vīrieši | |
| Citas | ||
| 200 metri, komandas | Vīrieši | |
| 200 metri, šķēršļu josla | Vīrieši | |
| Zemūdens peldēšana | Vīrieši | |
| ← 1896 | 1904 → | |
4000 metri brīvajā stilā peldēšanā vīriešiem bija viena no septiņām peldēšanas disciplīnām, kas tika aizvadīta 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē. Sacensības notika divas dienas, 1900. gada 15. augustā tika aizvadīti trīs kvalifikācijas posmi, savukārt 19. augustā notika fināla sacensības. Disciplīnas norises vieta bija Sēnas upes daļa starp Kurbevuē un Aņēras tiltiem. Tajā kopā startēja 29 sportisti no 7 pārstāvošajām valstīm.[1]
4000 metri brīvajā stilā peldēšanā olimpiskajās spēlēs tika rīkota tikai vienu reizi. Tas bija garākā olimpiskā peldēšanas disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz 2008. gada olimpiskajām spēlēm Pekinā, kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātajā ūdenī.
Zelta medaļu šajā disciplīnā ieguva Lielbritānijas sportists Džons Artūrs Džārviss, sudraba medaļu ieguva Ungārijas sportists Zoltāns Halmai, bet bronzas medaļu Francijas sportists Luijs Martēns.[2]
Medaļu ieguvēji
| Zelts | Sudrabs | Bronza |
 Džons Artūrs Džārviss  Lielbritānija
|
 Zoltāns Halmai  Ungārija
|
Luijs Martēns Francija
|
Rezultāti
Q — kvalifikācija finālam pēc vietas; q — Kvalifikācija finālam pēc laika; OR — Olimpiskais rekords.
Kvalifikācija
Kvalifikācija tika aizvadīta trijos mačos, no kuriem katras kvalifikācijas labākais uzreiz kvalificējās finālam. Savukārt nākamie 6 labāko laika rezultātu ieguvēji arī ieguva iespēju startēt fināla sacensībās.
- 1. kvalifikācija
| Vieta | Sportists | Valsts | Laiks | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Džons Artūrs Džārviss | Lielbritānija |
1:01:48.4 | Q |
| 2 | Tomass Bērdžess | Lielbritānija |
1:15:04.8 | q |
| 3 | Luijs Martēns | Francija |
1:22:29.6 | q |
| 4 | Aloiss Anderlē |  Austrija |
1:26:25.6 | q |
| 5 | Lagārds | Francija |
1:38:31.8 | |
| 6 | de Romāns | Francija |
1:50:36.4 | |
| 7 | Fumūzs | Francija |
2:02:27.0 | |
| — | Ermāns |  Beļģija |
Nefinišēja | |
| Žoržs Leijē | Francija |
Nefinišēja |
- 2. kvalifikācija
| Vieta | Sportists | Valsts | Laiks | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Zoltāns Halmai | Ungārija |
1:11:33.4 | Q |
| 2 | Eduards Meiers |  Nīderlande |
1:17:55.4 | q |
| 3 | Viljams Henrijs | Lielbritānija |
1:22:58.4 | q |
| 4 | Teksjē | Francija |
1:31:02.8 | |
| 5 | Koberski | Francija |
1:37:10.4 | |
| 6 | Luē | Francija |
1:46:40.4 | |
| — | L. Bodēns | Francija |
Nefinišēja | |
| Gallē | Francija |
Nefinišēja | ||
| Landrišs | Francija |
Nefinišēja |
- 3. kvalifikācija
| Vieta | Sportists | Valsts | Laiks | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Fabio Mainoni |  Itālija |
1:25:16.6 | Q |
| 2 | Ernests Martēns | Francija |
1:28:32.6 | q |
| 3 | Luijs Lofrē | Francija |
1:35:03.2 | |
| 4 | Mortjē | Francija |
1:40:16.8 | |
| — | Žils Kleveno | Francija |
Nefinišēja | |
| Pjērs Gellē | Francija |
Nefinišēja | ||
| Heibergers | Francija |
Nefinišēja | ||
| Evans Tomass Džonss | Lielbritānija |
Nefinišēja | ||
| Lopē | Francija |
Nefinišēja | ||
| Reņo | Francija |
Nefinišēja | ||
| Vallē | Francija |
Nefinišēja |
Fināls
| Vieta | Sportists | Valsts | Laiks | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
 |
Džons Artūrs Džārviss | Lielbritānija |
58:24.0 | |
 |
Zoltāns Halmai | Ungārija |
1:08:55.4 | |
 |
Luijs Martēns | Francija |
1:13:08.4 | |
| 4 | Tomass Bērdžess | Lielbritānija |
1:15:07.6 | |
| 5 | Eduards Meijers | Nīderlande |
1:16:37.2 | |
| 6 | Fabio Mainoni | Itālija |
1:18:25.4 | |
| 7 | Ernests Martēns | Francija |
1:26:32.2 | |
| — | Aloiss Anderlē | Austrija |
Nefinišēja | |
| Viljams Henrijs | Lielbritānija |
Nefinišēja |
Pārstāvētās valstis un sportisti
4000 metru brīvā stila sacensībās startēja 29 sportisti no 7 valstīm. Visas valstis pirmo reizi startēja šajā disciplīnā.
Iekavās norādīts pārstāvošo sportistu skaits.
Atsauces
- ↑ «Swimming at the 1900 Paris Summer Games: Men's 4,000 metres Freestyle». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 14. februāris. Skatīts: 2021. gada 14. februāris.
- ↑ «Paris 1900 Swimming: 4000m freestyle men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 14. februāris.
Ārējās saites
- Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem (Sports Reference) (angliski)
- Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem (Olympedia) (angliski)
- Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem (Olympics) (angliski)
- Herman De Wael. «Swimming 1900». Herman's Full Olympians, 2001-06-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-05-03. Skatīts: 2008-03-19.
- Mallon, Bill. The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary. Jefferson, North Carolina : McFarland & Company, Inc., Publishers, 1998. ISBN 0-7864-0378-0.