Roberts Bārāņs

Roberts Bārāņs
Róbert Bárány
Roberts Bārāņs
Personīgā informācija
Dzimis 1876. gada 22. aprīlī
Valsts karogs: Austroungārija Vīne, Austroungārija (tagad Karogs: Austrija Austrija)
Miris 1936. gada 8. aprīlī (59 gadi)
Valsts karogs: Zviedrija Upsāla, Zviedrija
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna
Alma mater Vīnes Universitāte
Sasniegumi, atklājumi pētījis vaskulārā aparāta fizioloģiju un pataloģiju
Apbalvojumi Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā (1914)

Roberts Bārāņs (ungāru: Róbert Bárány, izrunā: /ˈroːbɛrt ˈbaːraːɲ/, dzimis 1876. gada 22. aprīlī, miris 1936. gada 8. aprīlī) bija Austroungārijas otorinolaringologs. 1914. gada ieguva Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā par to, ka pētījis vaskulārā aparāta fizioloģiju un pataloģiju.[1]

Lai arī Roberta Bārāņa tēvs ir no mūsdienu Ungārijas, pats Roberts tiek saistīts ar Austriju, jo dzimis Vīnē, tur audzis un absolvējis Vīnes Universitāti.

Atsauces

  1. ↑ «The Nobel Prize in Physiology or Medicine 1914» (angļu). Official website of the Nobel Prize. Skatīts: 2019. gada 16. aprīlī. for his work on the physiology and pathology of the vestibular apparatus

Ārējās saites


1901–1925
1926–1950
  • 1926: Fībigers
  • 1927: Vāgners-Jauregs
  • 1928: Nikols
  • 1929: Eikmans / Hopkinss
  • 1930: Landšteiners
  • 1931: Varburgs
  • 1932: Šeringtons / Edriāns
  • 1933: Morgans
  • 1934: Vipls / Mainots / Mērfijs
  • 1935: Špemans
  • 1936: Deils / Lēvi
  • 1937: Sentģerģi
  • 1938: Heimanss
  • 1939: Domagks
  • 1940
  • 1941
  • 1942
  • 1943: Dams / Doizijs
  • 1944: Erlengers / Gesers
  • 1945: Flemings / Čeins / Florijs
  • 1946: Mallers
  • 1947: K. Kori / G. Kori / Usajs
  • 1948: Millers
  • 1949: Hess / Munišs
  • 1950: Kendals / Reihšteins / Henčs
1951–1975
  • 1951: Teilers
  • 1952: Vaksmans
  • 1953: H. Krebss / Lipmanis
  • 1954: Enderss / Velers / Robinss
  • 1955: Teorels
  • 1956: Kurnāns / Forsmanis / Ričardss
  • 1957: Bovē
  • 1958: Bīdls / Teitems / Lederbergs
  • 1959: Očoa / Kornbergs
  • 1960: Bērnets / Medavars
  • 1961: Bēkēši
  • 1962: Kriks / Votsons / Vilkinss
  • 1963: Eklss / Hodžkins / Hakslijs
  • 1964: Blohs / Līnens
  • 1965: Žakobs / Ļvovs / Mono
  • 1966: Rauss / Haginss
  • 1967: Granīts / Hārtlains / Volds
  • 1968: Holijs / Korana / Nirenbergs
  • 1969: Delbruks / Heršijs / Lurija
  • 1970: Kacs / Eilers / Akselrods
  • 1971: Saterlends
  • 1972: Edelmens / Porters
  • 1973: Frišs / Lorencs / Tinbergens
  • 1974: Klods / Divs / Palāde
  • 1975: Boltimors / Dulbeko / Temins
1976–2000
  • 1976: Blumbergs / Gajdušeks
  • 1977: Gijmēns / Šallijs / Jalova
  • 1978: Arbērs / Natanss / Smits
  • 1979: Kormeks / Haunsfīlds
  • 1980: Benaserafs / Dosē / Snells
  • 1981: Sperijs / Hjūbels / Vīzels
  • 1982: Bergstrems / Samuelsons / Veins
  • 1983: Maklintoka
  • 1984: Jērne / Kēlers / Milšteins
  • 1985: Brauns / Goldstains
  • 1986: Koens / Levi-Montalčīni
  • 1987: Tonegava
  • 1988: Bleks / Elaiona / Hičingss
  • 1989: Bišops / Varmuss
  • 1990: Marijs / Tomass
  • 1991: Nēers / Zakmanis
  • 1992: Fišers / E. Krebss
  • 1993: Robertss / Šārps
  • 1994: Gilmens / Rodbells
  • 1995: Lūiss / Nīsleine-Volharde / Višovs
  • 1996: Dohertijs / Cinkernagels
  • 1997: Fruziners
  • 1998: Fērčgots / Ignaro / Murads
  • 1999: Blobels
  • 2000: Karlsons / Grīngards / Kandels
2001–pašlaik
  • 2001: Hārtvels / Hants / Nērss
  • 2002: Breners / Horvics / Salstons
  • 2003: Loterbērs / Mensfīlds
  • 2004: Aksels / Baka
  • 2005: Māršals / Vorens
  • 2006: Fairs / Mello
  • 2007: Kapeči / Evanss / Smitiss
  • 2008: Hauzens / Montaņjē / Barē-Sinūsi
  • 2009: Blekbērna / Greidere / Šostaks
  • 2010: Edvardss
  • 2011: Boitlers / Hofmans / Steinmans
  • 2012: Gērdons / Jamanaka
  • 2013: Rotmens / Šekmens / Zēdhofs
  • 2014: O'Kīfe / Mozera / Mozers
  • 2015: Kempbels / Omura / Tu
  • 2016: Ohsumi
  • 2017: Hols / Rosbašs / Jangs
  • 2018: Elisons / Hondzjo
  • 2019: Kaelins / Semenzs / Retklifs
  • 2020: Alters / Hotons / Raiss
  • 2021: Džūliuss / Patapoutians
  • 2022: Pēbo
  • 2023: Kariko / Veismans
Autoritatīvā vadība