Savanna

Savanna ir bioma (dabas zona), kas izplatīta subekvatoriālajā un tropu joslā. Savannām raksturīgi zālaini līdzenumi, kuros aug reti koki un krūmi. Tajās valda tropisks musonu klimats ar izteiktiem sausajiem un lietus periodiem.

Ģeogrāfiskais stāvoklis

Savannas sastopamas Āzijas dienvidos subekvatoriālajā klimata joslā, Indostānas pussalā, atsevišķos Indoķīnas pussalas iekšējos rajonos, Āfrikā abpus ekvatoram, mitro tropisko mežu zonā Indijas un Atlantijas okeānu piekrastēs un arī Madagaskaras salā.

Klimatiskie apstākļi

Savannās 5—7 mēnešus gadā ilgst sausuma periods. Tad dienas vidū gaisa temperatūra var pārsniegt pat +40 °C ēnā. Sākoties lietus sezonai, pakāpeniski paaugstinās gaisa mitrums.

Augsnes

Savannās mēdz būt sarkanās un dzeltenās augsnes. Šīs augsnes satur daudz alumīnija un dzelzs, kā rezultātā tās iegūst savu krāsu. Sausajā periodā augsne ir dzeltena, bet mitrajā sarkana. Savannas augsnē trūdvielas uzkrājas vasarā.

Raksturīgākie augi

Savannās sastopamas dažādas akācijas, tīkkoki, bambusi, baobabs, dažādas palmu sugas, kebračo, araukārijas, graudzāle un citi augi.

Raksturīgākie dzīvnieki

Savannās mīt antilopes, zebras, lauvas, žirafes, dažādi grauzēji, sikspārņi, odi, kā arī ziloņi, pāvi, mangusti, čūskas un tīģeri.

Iedzīvotāju nodarbošanās

Savannu iedzīvotāji pamatā nodarbojas ar zemkopību (audzē rīsus, tēju, pākšaugus u.c. pārtikas produktus) un lopkopību (audzē aitas, kazas).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Savanna.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)