Čuvašija
| Čuvašijas Republika | |||
| Чувашская Республика Чăваш Республики |
|||
 |
|||
|
|||
|
|||
| Pārvaldes centrs | Čeboksari | ||
|---|---|---|---|
| Oficiālā valoda | krievu čuvašu | ||
| Valsts |  Krievija
| ||
| Federālais apgabals | Volgas | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 18 300 km² | ||
| Iedzīvotāji | |||
| - Kopā | 1 346 300 | ||
| - Blīvums | 83,5/km² | ||
| - Tautas | čuvaši (67,69%) krievi (26,53%) |
||
| Pilsētas | 5 | ||
| Rajoni | 21 | ||
| Mājaslapa: http://www.cap.ru/ | |||
 Čuvašijas Republika Vikikrātuvē
| |||
Čuvašijas Republika ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Tā robežojas ar Ņižņijnovgorodas apgabalu rietumos, Marijelu ziemeļos, Tatarstānu austrumos, Uļjanovskas apgabalu un Mordviju dienvidos.
Vēsture
Līdz 13. gadsimtam Čuvašijas teritorijā atradās Volgas Bulgārijas daļa, pēc tam tās zemes ietilpa Zelta Ordas, no 1438. gada Kazaņas hanistes, no 1552. gada Krievijas caristes sastāvā.
Krievijas valdība veicināja islāmticīgo iedzīvotāju pievēršanu pareizticībai un nometināja krievus un citu tautību ieceļotājus.[1][2]
Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada beigās Čuvašiju ieņēma Sarkanās armijas vienības.
1920. gadā Krievijas PFSR sastāvā no Kazaņas un Simbirskas guberņu čuvašu apdzīvotajiem apriņķiem izveidoja Čuvašu autonomo apgabalu, ko 1925. gada 21. aprīlī pārveidoja par Čuvašijas APSR.
Pilsētas
Karte
Atsauces
- ↑ ««Историко-культурная заповедная территория “Старо-татарская слобода” (“Иске татар бистэсе”)»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. augustā. Skatīts: 2010. gada 5. februārī.
- ↑ «М.Г. Худяков. Очерки по истории КАЗАНСКОГО ХАНСТВА. ГЛАВА ЧЕТВЕРТАЯ. Падение Казанского ханства (1551-1556 г.), Москва "ИНСАН", 1991». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 17. novembrī. Skatīts: 2004. gada 17. novembrī.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čuvašija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
| |||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|