Tjumeņas apgabals
Tjumeņas apgabals | |||
Тюменская область | |||
|
|||
Pārvaldes centrs | Tjumeņa | ||
---|---|---|---|
Oficiālā valoda | krievu | ||
Valsts | Krievija | ||
Federālais apgabals | Urālu | ||
Platība | |||
- Kopējā | 1 464 173 km² | ||
Iedzīvotāji (2023) | |||
- Kopā | 3 851 234 | ||
- Blīvums | 2,63/km² | ||
- Tautas | krievi (71,57%) tatāri (7,42%) ukraiņi (6,47%) |
||
Pilsētas | 26 | ||
Rajoni | 38 | ||
Mājaslapa: http://admtyumen.ru/ | |||
Tjumeņas apgabals Vikikrātuvē |
Tjumeņas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem. Tur atrodas divi autonomie apvidi: Hantu-mansu autonomais apvidus (visdusdaļā) un Jamalas Ņencu autonomais apvidus (ziemeļos). Tjumeņas apgabals robežojas ar Arhangeļskas apgabalu (Ņencu autonomo apgabalu) ziemeļrietumos, Komi Republiku un Sverdlovskas apgabalu rietumos, Kurgānas apgabalu dienvidrietumos, Kazahstānu dienvidos, Omskas un Tomskas apgabaliem dienvidaustrumos, Krasnojarskas novadu austrumos un Ziemeļu Ledus okeānu ziemeļos. Apgabalu šķērso dzelzceļa līnija Tjumeņa—Surguta—Urengoja.
Vēsture
1582. gadā Krievijas caristes nolīgtie kazaki uzbruka Sibīrijas hanistei. 1621. gadā bijušās hanistes teritorijā izveidoja Krievijas pareizticīgo baznīcas Sibīrijas bīskapiju, bet 1708. gadā Sibīrijas guberņu, ko drīz pārdēvēja par Toboļskas provinci, 1782. gadā par Toboļskas vietniecību, bet 1796. gadā par Toboļskas guberņu.
Pēc Februāra revolūcijas apcietināto Krievijas imperatoru Nikolaju II ar ģimeni izsūtīja uz Toboļsku, kur viņi dzīvoja no 1917. gada 13. augusta līdz 1918. gada 13. aprīlim. 1919. gadā Toboļskas guberņa atradās Kolčaka armijas, pēc tam Sarkanās armijas kontrolē.
1920. gada martā Padomju Krievijas valdība to pārdēvēja par Tjumeņas guberņu, 1923. gada novembrī to likvidēja, iekļaujot Urālu apgabalā, bet 1934. gadā Omskas apgabalā. 1944. gadā atjaunoja Tjumeņas apgabalu.
Pilsētas
Karte (bez autonomajiem apvidiem)
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tjumeņas apgabals.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
|