Apikāls līdzskanis
| Artikulācijas vietas |
| Labiāla |
| Bilabiāla |
| Labiāli velāra |
| Labiāli alveolāra |
| Labiodentāla |
| Bidentāla |
| Koronāla |
| Lingvolabiāla |
| Interdentāla |
| Dentāla |
| Alveolāra |
| Apikāla |
| Lamināla |
| Postalveolāra |
| Alveopalatāla |
| Retrofleksa |
| Dorsāla |
| Palatāla |
| Labiāli palatāla |
| Velāra |
| Uvulāra |
| Uvulāri epiglotāla |
| Radikāla |
| Faringāla |
| Epiglotāli faringāla |
| Epiglotāla |
| Glotāla |
| Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti. |
Apikāls līdzskanis ir skaņa, ko izrunā gaisa plūsmu noslēdzot ar mēles galiņu. Turpretī laminālu līdzskani izrunā gaisa plūsmu noslēdzot ar mēles priekšējo lokano daļu.[1]
Tā nav ļoti parasta atšķirība un pamatā piemērojama tikai berzeņiem un afrikātām. Vairākos angļu valodas variantos ir gan apikāli, gan lamināli līdzskaņu pāri, kā [t]/[d]. Tomēr dažos arābu valodas variantos (kā hadramī) [t] ir lamināls, bet [d] - apikāls.
Latviešu valodā vairāki līdzskaņi ir vai nu apikāli dentāli (kā afrikātas /ts/, /dz/), vai apikāli alveolāri (/tʃ/, /dʒ/)
Basku valodā, tāpat kā serbu un horvātu valodās, alveolāros līdzskaņus dala apikālos un laminālos. Ķīniešu valodā tāpat izšķir postalveolāros līdzskaņus ("alveopalatālās" un "retrofleksās" skaņas). Statimhu valodā to izmanto kā sekundāro iezīmi, lai atšķirtu velarizētas un nevelarizētas afrikatas.
Atsauces
- ↑ Ladefoged, Peter; Maddieson, Ian (1996). The Sounds of the World's Languages. Oxford: Blackwell. ISBN 0-631-19814-8 (angliski)