Argentīna olimpiskajās spēlēs

Argentīna olimpiskajās spēlēs
SOK kods	ARG
NOK	Argentīnas olimpiskā komiteja
Mājaslapa	www.coarg.org.ar
Medaļas	Zelts Sudrabs Bronza Kopā 21 26 30 77
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs
1900 1904 1908 1912 1920 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016 2020 2024
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs
1928 1932–1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018 2022

Argentīna olimpiskajās spēlēs piedalās kopš 1900. gada. Kopš tā laika ir piedalījusies 25 vasaras olimpiskajās spēlēs. Izņemot 1904. gada vasaras un 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kā arī 1980. gada vasaras spēlēs Maskavā, kad tā izlēma spēles boikotēt. Kopš 1928. gada Argentīna ir piedalījusies arī ziemas olimpiskajās spēlēs, izņemot 1932. gada ziemas, 1936. gada ziemas un 1956. gada ziemas olimpiskajās spēlēs.

Argentīna ir viena no 12 valstīm — vienīgā Iberoamerikas valsts – kas 1894. gadā nodibināja Starptautisko olimpisko komiteju (SOK). Argentīnas olimpiskā komiteja tika izveidota un atzīta 1923. gadā.

Argentīna kopumā olimpiskajās spēlēs līdz šim ir izcīnījusi 77 olimpiskās medaļas (visas vasaras olimpiskajās spēlēs). Viens no veiksmīgākajiem periodiem bija no 1924. līdz 1952. gadam, kad Argentīna katrās vasaras olimpiskajās spēlēs ieguva vismaz vienu zelta medaļu. Pēc 1952. gada iegūto medaļu skaits pakāpeniski samazinājās, līdz sasniedza kritisko līmeni, kad divās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas — 1976. gada Vasaras un 1984. gada Vasaras spēlēs tā piedalījās, bet neieguva nevienu olimpisko medaļu. 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atēnās, pēc 52 gadu pārtraukuma Argentīna atkal ieguva kādu no zelta medaļām. Kopš tā laika arī katrās vasaras olimpiskajās spēlēs ir iegūta vismaz viena zelta medaļa. Lielākā daļa no visām 77 medaļām ir iegūtas boksā — 24 medaļas. Ar medaļām bagātākais sportistis ir burātājs Karloss Espinola, kurš trijās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 4 olimpiskās medaļas (2 — sudraba un 2 — bronzas medaļas).

Argentīnas pilsēta Buenosairesa četras reizes (1936, 1956, 1968, 2004) ir vēlējusies organizēt vasaras olimpiskās spēles, taču visas reizes izkritusi kādā no balsojuma kārtām.

Vasaras olimpiskās spēles Spēles Dalība 2020 Tokija Raksts 2016 Riodežaneiro Raksts 2012 Londona Raksts 2008 Pekina Raksts 2004 Atēnas Raksts 2000 Sidneja Raksts 1996 Atlanta Raksts 1992 Barselona Raksts 1988 Seula Raksts 1984 Losandželosa Raksts 1980 Maskava spēles boikotēja 1976 Monreāla Raksts 1972 Minhene Raksts 1968 Mehiko Raksts 1964 Tokija Raksts 1960 Roma Raksts 1956 Melnburna Raksts 1952 Helsinki Raksts 1948 Londona Raksts 1936 Berlīne Raksts 1932 Losandželosa Raksts 1928 Amsterdama Raksts 1924 Parīze Raksts 1920 Antverpene Raksts 1912 Stokholma netika pārstāvēta 1908 Londona Raksts 1904 Sentluisa netika pārstāvēta 1900 Parīze Raksts 1896 Atēnas netika pārstāvēta Kopā 24

Ziemas olimpiskās spēles Spēles Dalība 2022 Pekina Raksts 2018 Phjončhana Raksts 2014 Soči Raksts 2010 Vankūvera Raksts 2006 Turīna Raksts 2002 Soltleiksitija Raksts 1998 Nagano Raksts 1994 Lillehammere Raksts 1992 Albērvila Raksts 1988 Kalgari Raksts 1984 Sarajeva Raksts 1980 Leikplesida Raksts 1976 Insbruka Raksts 1972 Saporo Raksts 1968 Grenoble Raksts 1964 Insbruka Raksts 1960 Skvoveli Raksts 1956 Kortīna d'Ampeco netika pārstāvēta 1952 Oslo Raksts 1948 Sanktmorica Raksts 1936 Garmiša-Partenkirhene netika pārstāvēta 1932 Leikplesida netika pārstāvēta 1928 Sanktmorica Raksts 1924 Šamonī netika pārstāvēta Kopā 19

Sporta veids/Disciplīna			1900	1908	1920	1924	1928	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016
Airēšana			—	—	—	9	9	—	3	26	9	—	9	12	9	18	10	7	6	6	22	8	6	2	10	2
Basketbols			—	—	—	—	—	—	—	14	14	—	—	—	—	—	—	—	—	—	12	—	12	12	12	12
Bokss			—	—	1	10	8	8	8	8	10	10	10	10	7	5	3	6	4	3	5	7	1	1	2	6
Burāšana			—	—	—	5	5	—	11	13	14	6	9	6	6	9	4	8	11	7	10	11	11	10	8	13
Cīņas sports			—	—	—	—	5	—	—	8	6	2	2	4	3	3	3	3	2	1	1	—	—	—	1	1
Daiļlēkšana			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	1	—	—	—	—	1	1	2	—	1	—	—	—	—
Daiļslidošana			—	1	—	Sporta veids iekļauts ziemas olimpisko spēļu programmā
Džudo			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	3	—	1	2	4	3	9	8	9	9	9	4	2
Futbols			—	—	—	—	22	—	—	—	—	—	13	14	—	—	—	—	16	—	18	—	16	33	—	16
Galda teniss			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	1	2	—	2	3	2	1	—
Golfs			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	2
Jāšana			—	—	—	—	3	—	—	9	6	7	9	8	8	9	7	4	—	—	5	1	4	1	2	4
Lauka hokejs			—	—	—	—	—	—	—	12	—	—	—	—	18	16	16	—	31	16	32	32	32	16	31	34
Loka šaušana			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	2	—	—	—	—	—	—	—
Modernā pieccīņa			—	—	—	—	—	—	—	3	3	1	3	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	2
Paukošana			1	—	—	13	9	5	11	19	11	1	6	11	10	5	7	10	2	5	4	3	1	1	1	1
Peldēšana			—	—	—	4	4•	5	1	17	7	—	3	7	8	4	5	6	2	3	7	13	10	11	4	5
Pludmales volejbols			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	2	4	2	2	2	2
Polo			—	—	—	5	—	—	4	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Regbijs-7			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	13
Riteņbraukšana			—	—	—	5	6	—	—	12	6	—	8	10	9	8	4	8	7	8	10	8	4	10	4	6
Rokasbumba			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	15	29
Sinhronā peldēšana			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	2	2
Smaiļošana un kanoe airēšana			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	1	8	5	4	3	2	2	3	10
Svarcelšana			—	—	—	3	3	1	—	8	5	2	—	2	1	—	—	—	—	2	3	2	2	1	—	1
Šaušana			—	—	—	8	—	2	5	12	7	4	7	8	4	5	6	6	3	2	6	4	3	1	2	5
Tekvondo			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	2	2	1	2	—
Teniss			—	—	—	5	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	5	6	8	8	9	6	7	6
Triatlons			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	1	2	—	1	2
Ūdenspolo			—	—	—	—	7•	—	—	7	7	—	7	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Vieglatlētika			—	—	—	10	7	11	8	24	16	2	4	6	6	9	2	7	2	4	8	11	8	11	9	13
Vingrošana			—	—	—	—	—	—	—	7	2	—	1	1	—	—	—	—	—	3	2	1	1	—	2	2
Volejbols			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	10	12	—	12	12	12	—	12	24
Sporta veids/Disciplīna			00	08	20	24	28	32	36	48	52	56	60	64	68	72	76	84	88	92	96	00	04	08	12	16

• — startēja viens un tas pats sportists vairākos sporta veidos.

Sporta veids			1928	1948	1952	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1994	1998	2002	2006	2010	2014	2018
Biatlons			—	—	—	—	—	—	—	—	4	3	3	7	1	—	2	1	—	—	—
Bobslejs			10	4•	4	—	5	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Distanču slēpošana			—	—	—	1	—	—	—	3	3	5	1	5	—	—	—	1	1	1	2
Frīstaila slēpošana			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	1	—	—	1	1	—	—	—
Kalnu slēpošana			—	6•	8	5	6	5	2	5	6	10	10	6	9	1	5	5	5	6	2
Kamaniņu braukšana			—	—	—	—	1	—	—	—	—	—	1	1	—	—	2	1	1	—	1
Skeletons			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	1	—	—	—	—
Snovbords			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	1	—	—	—	—	2

• — startēja viens un tas pats sportists vairākos sporta veidos

Skatīt arī: olimpisko medaļu skaits pēc valsts

Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs Spēles Zelts Sudrabs Bronza Kopā Rangs 2020 Tokija — 1 2 3 72 2016 Riodežaneiro 3 1 — 4 27 2012 Londona 1 1 2 4 42 2008 Pekina 2 — 4 6 35 2004 Atēnas 2 — 4 6 38 2000 Sidneja — 2 2 4 32 1996 Atlanta 0 2 1 3 54 1992 Barselona — — 1 1 54 1988 Seula — 1 1 2 35 1984 Losandželosa — — — 0 — 1976 Monreāla — — — 0 — 1972 Minhene — 1 — 1 33 1968 Mehiko — — 2 2 41 1964 Tokija — 1 — 1 30 1960 Roma — 1 1 2 30 1956 Melnburna — 1 1 2 29 1952 Helsinki 1 2 2 5 19 1948 Londona 3 3 1 7 13 1936 Berlīne 2 2 3 7 13 1932 Losandželosa 3 1 — 4 11 1928 Amsterdama 3 3 1 7 12 1924 Parīze 1 3 2 6 16 1920 Antverpene — — — 0 — 1908 Londona — — — 0 — 1900 Parīze — — — 0 — Kopā 21 26 30 77 42

Medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs Spēles Zelts Sudrabs Bronza Kopā Rangs 2022 Pekina — — — 0 — 2018 Phjončhana — — — 0 — 2014 Soči — — — 0 — 2010 Vankūvera — — — 0 — 2006 Turīna — — — 0 — 2002 Soltleiksitija — — — 0 — 1998 Nagano — — — 0 — 1994 Lillehammere — — — 0 — 1992 Albērvila — — — 0 — 1988 Kalgari — — — 0 — 1984 Sarajeva — — — 0 — 1980 Leikplesida — — — 0 — 1976 Insbruka — — — 0 — 1972 Saporo — — — 0 — 1968 Grenoble — — — 0 — 1964 Insbruka — — — 0 — 1960 Skvoveli — — — 0 — 1952 Oslo — — — 0 — 1948 Sanktmorica — — — 0 — 1928 Sanktmorica — — — 0 — Kopā 0 0 0 0 —

Spēles		Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Airēšana		1	1	2	4
Basketbols		1	—	1	2
Bokss		7	7	10	24
Burāšana		1	4	5	10
Džudo		1	—	1	2
Futbols		2	2	—	4
Jāšana		—	1	—	1
Lauka hokejs		1	3	2	6
Paukošana		—	—	1	1
Peldēšana		1	1	1	3
Polo		2	—	—	2
Regbijs-7		—	—	1	1
Riteņbraukšana		1	—	—	1
Svarcelšana		—	1	1	2
Šaušana		—	1	—	1
Tekvondo		1	—	—	1
Teniss		—	2	3	5
Vieglatlētika		2	3	—	5
Volejbols		—	—	2	2
Kopā		21	26	30	77

Pamatraksts: Argentīnas olimpisko medaļnieku uzskaitījums

Šajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Argentīnu, ieguvuši trīs vai vairāk olimpiskās medaļas.

Sportists	Sporta veids		Spēles	Gadi	Dzimums	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Karloss Espinola	Burāšana		Vasara	1996 — 2004	Vīrietis	—	2	2	4
Lusiana Aimara	Lauka hokejs		Vasara	2000 — 2012	Sieviete	—	2	2	4
Santjago Lange	Burāšana		Vasara	2004 — 2016	Vīrietis	1	—	2	3
Magdalena Aikega	Lauka hokejs		Vasara	2000 — 2008	Sieviete	—	1	2	3
Soledada Garsija	Lauka hokejs		Vasara	2000 — 2008	Sieviete	—	1	2	3
Marija de la Pasa Hernandesa	Lauka hokejs		Vasara	2000 — 2008	Sieviete	—	1	2	3
Paola Vukojičica	Lauka hokejs		Vasara	2000 — 2008	Sieviete	—	1	2	3

Pamatraksts: Argentīnas karognesēji olimpiskajās spēlēs

• «Argentina». International Olympic Committee.
• «Olympic Medal Winners». International Olympic Committee.
• «Argentina». Sports-Reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 6. septembrī. Skatīts: 2018. gada 6. jūlijā. Arhivēts 2020. gada 17. aprīlī, Wayback Machine vietnē.

s d l Argentīna olimpiskajās spēlēs Vasaras olimpiskās spēles 1896 1900 1904 1908 1912 1920 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016 2020 Ziemas olimpiskās spēles 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018 2022 Saistītie raksti Argentīnas Olimpiskā komiteja Karognesēji Olimpiskie medaļnieki Argentīna boikotēja 1980. gada Maskavas vasaras olimpiskās spēles.

s d l Valstis olimpiskajās spēlēs Valstis vasaras olimpiskajās spēlēs Valstis ziemas olimpiskajās spēlēs Amerika Antigva un Barbuda Argentīna Aruba ASV ASV Virdžīnas Bahamas Barbadosa Beliza Bermuda Bolīvija Brazīlija Britu Virdžīnas Čīle Dominika Dominikāna Ekvadora Gajāna Grenāda Gvatemala Haiti Hondurasa Jamaika Kaimanu salas Kanāda Kolumbija Kostarika Kuba Meksika Nikaragva Panama Paragvaja Peru Puertoriko Salvadora Sentkitsa un Nevisa Sentlūsija Sentvinsenta un Grenadīnas Surinama Trinidāda un Tobāgo Urugvaja Venecuēla Āfrika Alžīrija Angola Benina Botsvāna Burkinafaso Burundija Centrālāfrikas Republika Čada Dienvidāfrika Dienvidsudāna Džibutija Ekvatoriālā Gvineja Eritreja Etiopija Ēģipte Gabona Gambija Gana Gvineja Gvineja Bisava Kamerūna Kaboverde Kenija Komoras Kongo Republika Kongo Demokrātiskā Republika Kotdivuāra Lesoto Libērija Lībija Madagaskara Malāvija Mali Mauritānija Maurīcija Maroka Mozambika Namībija Nigēra Nigērija Ruanda Santome un Prinsipi Seišelas Senegāla Sjerraleone Somālija Sudāna Svazilenda Tanzānija Togo Tunisija Uganda Zambija Zimbabve Āzija Afganistāna Apvienotie Arābu Emirāti Austrumtimora Bahreina Bangladeša Butāna Bruneja Dienvidkoreja Filipīnas Honkonga Indija Indonēzija Irāka Irāna Japāna Jemena Jordānija Kambodža Katara Kazahstāna Kirgizstāna Koreja (apvienotā) Kuveita Ķīna Ķīnas Taipeja Laosa Libāna Malaizija Maldīvija Mjanma Mongolija Nepāla Omāna Pakistāna Palestīna Saūda Arābija Singapūra Šrilanka Sīrija Tadžikistāna Taizeme Turkmenistāna Uzbekistāna Vjetnama Ziemeļkoreja Eiropa Albānija Andora Armēnija Austrija Azerbaidžāna Baltkrievija Beļģija Bosnija un Hercegovina Bulgārija Čehija Dānija Francija Grieķija Gruzija Horvātija Igaunija Islande Itālija Izraēla Īrija Kipra Kosova Krievija Olimpiskie sportisti no Krievijas Latvija Lielbritānija Lietuva Lihtenšteina Luksemburga Malta Melnkalne Moldova Monako Nīderlande Norvēģija Polija Portugāle Rumānija Sanmarīno Serbija Slovākija Slovēnija Somija Spānija Šveice Turcija Vācija Ukraina Ungārija Ziemeļmaķedonija Zviedrija Okeānija Amerikāņu Samoa Austrālija Fidži Guama Kiribati Jaunzēlande Kuka Salas Māršala Salas Mikronēzijas Federatīvās Valstis Nauru Palau Papua-Jaungvineja Samoa Tonga Tuvalu Vanuatu Zālamana Salas Citi Bēgļu olimpiskā komanda Neatkarīgie sportisti Vēsturiskās Apvienotā komanda Austrālāzija Austrumvācija Bohēmija Britu Vestindija Čehoslovākija Dienvidjemena Dienvidslāvija Jauktā komanda Krievijas Impērija Ķīnas Republika Nīderlandes Antiļas Padomju Savienība Rietumvācija Rodēzija Serbija un Melnkalne Vācijas apvienotā komanda Zāra Ziemeļborneo Ziemeļjemena