Brazīlija olimpiskajās spēlēs

Brazīlija olimpiskajās spēlēs
SOK kods	BRA
NOK	Brazīlijas olimpiskā komiteja
Mājaslapa	www.cob.org.br
Medaļas 34. vieta	Zelts Sudrabs Bronza Kopā 37 42 71 150
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs
1920 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016 2020 2024
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs
1992 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018 2022

Brazīlija olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1920. gadā,^[1] kad vasaras olimpiskās spēles notika Antverpenē. Kopš tā laika Brazīlija ir piedalījusies visās vasaras olimpiskajās spēlēs, izņemot 1928. gada Antverpenes spēles. Kopš 1992. gada tā piedalās arī ziemas olimpiskajās spēlēs. 2016. gadā Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro tika rīkotas XXXI vasaras olimpiskās spēles.

Brazīlija olimpiskajās spēlēs medaļas ir ieguvusi tikai vasaras olimpiskajās spēlēs. Brazīlija medaļas ir ieguvusi gandrīz katrās vasaras olimpiskajās spēlēs, kurās ir piedalījusies, izņēmumi bija 1924., 1932. un 1936. gada olimpiskās spēlēs, kad tai nebija medaļu. Visvairāk medaļu tā ieguva 2016. gadā, kad pati organizēja vasaras olimpiskās spēles. Kopumā Brazīlija ir ieguvusi 150 olimpiskās medaļas 18 dažādos sporta veidos. Ziemas olimpiskajās spēlēs līdz šim Brazīlija nav izcīnījusi nevieno olimpisko medaļu. Labākais rezultāts ziemas olimpiskajās spēlēs bija 2010. gada Vankūveras spēlēs, kad Izabela Klārka Ribeiru, kas piedalījās snovborda sacensībās, ieguva devīto vietu. Visvairāk medaļu Brazīlija ir izcīnījusi džudo, burāšanā un vieglatlētikā. Savukārt volejbolā un pludmales volejbolā Brazīlija ir viena no līderēm iegūto medaļu skaita daudzumā. No sportistiem visvairāk medaļu ir ieguvuši burātāji Roberts Šeids un Torbens Graels, katrs pa piecām olimpiskajām medaļām.

Brazīliešu garo distanču skrējējam Vanderleja Kordeiru di Limam ir piešķirta Pjēra de Kubertēna medaļa saistībā ar 2004. gada vasaras olimpisko spēlēs piedzīvoto uzbrukumu, kad viņam, piedaloties sacensībās, uzbruka viens no skatītājiem. Neskatoties uz šo uzbrukumu, viņš šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja bronzas medaļu.^[2]

Brazīlija 2016. gadā kļuva par pirmo Dienvidamerikas valsti, kas organizējusi vasaras olimpiskās spēles.^[3] Līdz ar šo Brazīlija kļuva par pirmo Lusofona (portugāļu valodā runājošo valsti) valsti, kas organizējusi olimpiskās spēles. Kā arī Riodežaneiro ir otrā Latīņamerikas pilsēta, kas rīkojusi olimpiskās spēles, pirmā bija 1968. gadā Mehiko. Brazīlija kļuva arī par otru valsti dienvidu puslodē, kas organizējusi olimpiskās spēles, pirmā bija Austrālija, kas spēles organizēja 1956. gadā un 2000. gadā.

Logo	Spēles	Rīkotājpilsēta	Datumi	Valstu skaits	Dalībnieki	Sporta veidi, Disciplīnas	Notikumi	Ats.
	2016 Vasaras OS	Riodežaneiro	5. — 21. augusts	207	11 544	28 sporta veidi, 41 disciplīna	306	Rio 2016

Vasaras olimpiskās spēles Spēles Dalība 2016 Riodežaneiro Raksts 2012 Londona Raksts 2008 Pekina Raksts 2004 Atēnas Raksts 2000 Sidneja Raksts 1996 Atlanta Raksts 1992 Barselona Raksts 1988 Seula Raksts 1984 Losandželosa Raksts 1980 Maskava Raksts 1976 Monreāla Raksts 1972 Minhene Raksts 1968 Mehiko Raksts 1964 Tokija Raksts 1960 Roma Raksts 1956 Melnburna Raksts 1952 Helsinki Raksts 1948 Londona Raksts 1936 Berlīne Raksts 1932 Losandželosa Raksts 1928 Amsterdama netika pārstāvēta 1924 Parīze Raksts 1920 Antverpene Raksts 1904 — 1912 netika pārstāvēta 1900 Parīze netika pārstāvēta [Р 1] 1896 Atēnas netika pārstāvēta Kopā 22

Ziemas olimpiskās spēles Spēles Dalība 2018 Phjončhana Raksts 2014 Soči Raksts 2010 Vankūvera Raksts 2006 Turīna Raksts 2002 Soltleiksitija Raksts 1998 Nagano Raksts 1994 Lillehammere Raksts 1992 Albērvila Raksts 1924 — 1988 netika pārstāvēta Kopā 8 Piezīmes: ↑ 1900. vasaras olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensībās piedalījās Ādolfs Klingelhoeffers, kas bija Brazīlijas diplomāta dēls. Lai gan viņš bija dzimis un uzaudzis Parīzē, 1900. gadā viņam bija Brazīlijas pilsonība un līdz 1940. gadam saglabāja šo pilsonību. Šis fakts tika atklāts 2008. gadā, līdz tam viņš dalība tika saistīta ar Franciju.

Piezīmes:

A ^ 1924. gada Parīzes spēlēs oficiālajā sporta veidu/disciplīnu skaitā bija arī mākslas sacensības, kurās piedalījās viens brazīļu dalībnieks. Līdz ar to 1924. gadā olimpiskajās spēlēs piedalījās 12 brazīļu dalībnieki, pārstāvot 4 toreizējos sporta veidus/disciplīnās.

Sporta veids/Disciplīna			1920	1924	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016
Airēšana			5	2	18	22	2	3	5	5	—	2	2	7	10	10	10	8	6	1	4	6	4	4
Badmintons			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	2
Basketbols			—	—	—	8	10	13	12	12	12	12	11	—	11	12	12	24	24	12	12	12	23	23
Bokss			—	—	—	—	3	6	2	5	3	2	2	4	4	—	3	4	6	6	5	6	10	9
Burāšana			—	—	—	1	5	6	3	5	5	5	10	8	12	12	16	17	14	12	14	12	9	15
Cīņas sports			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	2	1	—	—	1	1	1	5
Daiļlēkšana			1	—	—	—	3	2	2	2	—	—	—	1	1	1	1	1	—	2	4	4	3	9
Džudo			—	—	—	—	—	—	—	—	1	—	2	3	7	7	7	14	12	12	12	13	14	14
Futbols			—	—	—	—	—	11	—	14	12	16	17	17	—	16	16	—	33	33	17	35	34	35
Galda teniss			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	2	4	4	3	5	2	6	6
Golfs			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	3
Jāšana			—	—	—	—	6•	4	3	3	1	3	3	—	—	4	4	6	9	11	9	10	9	12
Lauka hokejs			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	16
Loka šaušana			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	2	1	2	2	—	—	—	1	1	6
Modernā pieccīņa			—	—	—	3	3•	3	3	3	1	—	—	—	—	—	—	—	—	—	2	1	1	2
Paukošana			—	—	—	6	7	5	—	—	—	4	—	2	—	—	4	4	—	1	3	2	3	16
Peldēšana			2•	—	8	16	13	12	4	5	4	4	12	9	9	7	15	9	10	11	23	25	19	36
Pludmales volejbols			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	8	8	8	8	8	8
Regbijs-7			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	25
Riteņbraukšana			—	—	—	3	—	—	1	1	—	—	2	—	6	7	8	7	8	4	6	5	9	10
Rokasbumba (Handbols)			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	14	16	14	30	28	14	28
Sinhronā peldēšana			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	2	3	3	—	2	2	2	2	9
Smaiļošana un kanoe airēšana			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	6	3	4	2	2	3	13
Svarcelšana			—	—	—	—	—	3	2	1	—	1	2	1	2	—	2	1	1	1	—	1	2	5
Šaušana			7	1	6	4	7	8	4	3	—	2	4	8	5	8	4	2	1	—	1	2	2	9
Tekvondo			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	1	3	3	2	4
Teniss			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	3	4	3	4	3	4	4	7
Triatlons			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	6	6	3	3	2
Ūdenspolo			8•	—	8	—	—	11	—	9	11	10	—	—	—	13	—	—	—	—	—	—	—	26
Vieglatlētika			—	8	19	10	12	10	6	5	1	3	2	8	11	20	20	24	40	18	34	41	30	62
Vingrošana			—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	2	3	2	3	—	8	13	13	8	17
Volejbols			—	—	—	—	—	—	—	—	10	12	12	12	24	24	24	24	23	24	24	24	24	24
Sporta veids/Disciplīna			1920	1924	1932	1936	1948	1952	1956	1960	1964	1968	1972	1976	1980	1984	1988	1992	1996	2000	2004	2008	2012	2016

• — startēja viens un tas pats sportists vairākos sporta veidos.

Sportistu skaits   1992 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018 2022 Vīrieši 6 1 1 8 6 2 6 6 6 Sievietes 1 0 0 2 3 3 7 3 4 Kopā 7 1 1 10 9 5 13 9 10 Sporta veidi/disciplīnas 1 1 1 4 4 3 7 5 5

Sadalījums pa olimpiskajiem sporta veidiem Sporta veids/Disciplīna   1992 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018 Biatlons — — — — — — 1• — Bobslejs — — — 4 4 — 6 4 Daiļslidošana — — — — — — 1 1 Distanču slēpošana — — — 2 2 2 2• 2 Frīstaila slēpošana — — — — — — 1 — Kalnu slēpošana 7 1 1 2 2 2 2 1 Kamaniņu braukšana — — — 2 — — — — Snovbords — — — — 1 1 1 1 • — startēja viens un tas pats sportists vairākos sporta veidos.

Skatīt arī: Olimpisko medaļu skaits pēc valsts

Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs Spēles Zelts Sudrabs Bronza Kopā Rangs 2020 Tokija 7 6 8 21 12 2016 Riodežaneiro 7 6 6 19 13 2012 Londona 3 5 9 17 22 2008 Pekina 3 4 10 17 22 2004 Atēnas 5 2 3 10 16 2000 Sidneja — 6 6 12 53 1996 Atlanta 3 3 9 15 25 1992 Barselona 2 1 — 3 25 1988 Seula 1 2 3 6 24 1984 Losandželosa 1 5 2 8 19 1980 Maskava 2 — 2 4 17 1976 Monreāla — — 2 2 36 1972 Minhene — — 2 2 41 1968 Mehiko — 1 2 3 35 1964 Tokija — — 1 1 35 1960 Roma — — 2 2 39 1956 Melnburna 1 — — 1 24 1952 Helsinki 1 — 2 3 24 1948 Londona — — 1 1 3 1936 Berlīne — — — — — 1932 Losandželosa — — — — — 1924 Parīze — — — — — 1920 Antverpene 1 1 1 3 15 Kopā 37 42 71 150 32

Medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs Spēles Zelts Sudrabs Bronza Kopā Rangs 2022 Pekina — — — 0 — 2018 Phjončhana — — — 0 — 2014 Soči — — — 0 — 2010 Vankūvera — — — 0 — 2006 Turīna — — — 0 — 2002 Soltleiksitija — — — 0 — 1998 Nagano — — — 0 — 1994 Lillehammere — — — 0 — 1992 Albērvila — — — 0 — 1988 Kalgari — — — 0 — Kopā 0 0 0 0 —

Medaļas pa sporta veidiem Sporta veids/Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza Kopā Basketbols — 1 4 5 Bokss 2 2 4 8 Burāšana 8 3 8 19 Džudo 4 3 17 24 Futbols 2 5 2 9 Jāšana 1 — 2 3 Modernā pieccīņa — — 1 1 Peldēšana 2 4 11 17 Pludmales volejbols 3 7 3 13 Sērfings 1 — — 1 Skeitbordings — 3 — 3 Smaiļošana un kanoe airēšana 1 2 1 4 Šaušana 1 2 1 4 Tekvondo — — 2 2 Teniss — — 1 1 Vieglatlētika 5 3 11 19 Vingrošana 2 3 1 6 Volejbols 5 4 2 11 Kopā 37 42 71 150

Medaļas pa dzimumiem Dzimums Zelts Sudrabs Bronza Kopā Vīrieši 26 31 53 110 Sievietes 10 11 16 37 Jaukti 1 — 2 3 Kopā 37 42 71 150

Pamatraksts: Brazīlijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums

Šajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Brazīliju ir ieguvuši trīs vai vairāk olimpiskās medaļas.

Sportists	Sporta veids		Spēles	Gadi	Dzimums	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Roberts Šeids	Burāšana		Vasara	1996 – 2012	Vīrietis	2	2	1	5
Torbens Graels	Burāšana		Vasara	1996 – 2004	Vīrietis	2	1	2	5
Seržiu Santušs	Volejbols		Vasara	2004 – 2016	Vīrietis	2	2	0	4
Gustavu Boržess	Peldēšana		Vasara	1992 – 2004	Vīrietis	0	2	2	4
Marselu Ferreira	Burāšana		Vasara	1992 – 2004	Vīrietis	2	0	1	3
Dante Amarals	Volejbols		Vasara	2004 – 2012	Vīrietis	1	2	0	3
Bruno Rezende	Volejbols		Vasara	2008 – 2016	Vīrietis	1	2	0	3
Rodriganju	Volejbols		Vasara	2004 – 2012	Vīrietis	1	2	0	3
Žiba	Volejbols		Vasara	2004 – 2012	Vīrietis	1	2	0	3
Emanuels Regu	Pludmales volejbols		Vasara	2004 – 2012	Vīrietis	1	1	1	3
Rikardu Santušs	Pludmales volejbols		Vasara	2000 – 2008	Vīrietis	1	1	1	3
Fufanju	Volejbols		Vasara	1996 – 2008	Sieviete	1	0	2	3
Rodrigu Pesua	Jāšana		Vasara	1996 – 2004	Vīrietis	1	0	2	3
Sēzars Sjelu	Peldēšana		Vasara	2008 – 2012	Vīrietis	1	0	2	3
Īzaks Keirošs	Smaiļošana un kanoe airēšana		Vasara	2016	Vīrietis	0	2	1	3

Pamatraksts: Brazīlijas karognesēji olimpiskajās spēlēs

• «Brazil». International Olympic Committee.
• «Olympic Medal Winners». International Olympic Committee.
• «Brazil». Sports-Reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 12. augustā. Arhivēts 2020. gada 17. aprīlī, Wayback Machine vietnē.

s d l Brazīlija olimpiskajās spēlēs treknrakstā — olimpisko spēļu rīkotājvalsts Vasaras olimpiskās spēles 1896 – 1912 1920 1924 1928 1932 1936 1948 1952 1956 1960 1964 1968 1972 1976 1980 1984 1988 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016 Ziemas olimpiskās spēles 1924 – 1988 1992 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018 Skatīt arī Karognesēji Olimpiskie medaļnieki

s d l Valstis olimpiskajās spēlēs Valstis vasaras olimpiskajās spēlēs Valstis ziemas olimpiskajās spēlēs Amerika Antigva un Barbuda Argentīna Aruba ASV ASV Virdžīnas Bahamas Barbadosa Beliza Bermuda Bolīvija Brazīlija Britu Virdžīnas Čīle Dominika Dominikāna Ekvadora Gajāna Grenāda Gvatemala Haiti Hondurasa Jamaika Kaimanu salas Kanāda Kolumbija Kostarika Kuba Meksika Nikaragva Panama Paragvaja Peru Puertoriko Salvadora Sentkitsa un Nevisa Sentlūsija Sentvinsenta un Grenadīnas Surinama Trinidāda un Tobāgo Urugvaja Venecuēla Āfrika Alžīrija Angola Benina Botsvāna Burkinafaso Burundija Centrālāfrikas Republika Čada Dienvidāfrika Dienvidsudāna Džibutija Ekvatoriālā Gvineja Eritreja Etiopija Ēģipte Gabona Gambija Gana Gvineja Gvineja Bisava Kamerūna Kaboverde Kenija Komoras Kongo Republika Kongo Demokrātiskā Republika Kotdivuāra Lesoto Libērija Lībija Madagaskara Malāvija Mali Mauritānija Maurīcija Maroka Mozambika Namībija Nigēra Nigērija Ruanda Santome un Prinsipi Seišelas Senegāla Sjerraleone Somālija Sudāna Svazilenda Tanzānija Togo Tunisija Uganda Zambija Zimbabve Āzija Afganistāna Apvienotie Arābu Emirāti Austrumtimora Bahreina Bangladeša Butāna Bruneja Dienvidkoreja Filipīnas Honkonga Indija Indonēzija Irāka Irāna Japāna Jemena Jordānija Kambodža Katara Kazahstāna Kirgizstāna Koreja (apvienotā) Kuveita Ķīna Ķīnas Taipeja Laosa Libāna Malaizija Maldīvija Mjanma Mongolija Nepāla Omāna Pakistāna Palestīna Saūda Arābija Singapūra Šrilanka Sīrija Tadžikistāna Taizeme Turkmenistāna Uzbekistāna Vjetnama Ziemeļkoreja Eiropa Albānija Andora Armēnija Austrija Azerbaidžāna Baltkrievija Beļģija Bosnija un Hercegovina Bulgārija Čehija Dānija Francija Grieķija Gruzija Horvātija Igaunija Islande Itālija Izraēla Īrija Kipra Kosova Krievija Olimpiskie sportisti no Krievijas Latvija Lielbritānija Lietuva Lihtenšteina Luksemburga Malta Melnkalne Moldova Monako Nīderlande Norvēģija Polija Portugāle Rumānija Sanmarīno Serbija Slovākija Slovēnija Somija Spānija Šveice Turcija Vācija Ukraina Ungārija Ziemeļmaķedonija Zviedrija Okeānija Amerikāņu Samoa Austrālija Fidži Guama Kiribati Jaunzēlande Kuka Salas Māršala Salas Mikronēzijas Federatīvās Valstis Nauru Palau Papua-Jaungvineja Samoa Tonga Tuvalu Vanuatu Zālamana Salas Citi Bēgļu olimpiskā komanda Neatkarīgie sportisti Vēsturiskās Apvienotā komanda Austrālāzija Austrumvācija Bohēmija Britu Vestindija Čehoslovākija Dienvidjemena Dienvidslāvija Jauktā komanda Krievijas Impērija Ķīnas Republika Nīderlandes Antiļas Padomju Savienība Rietumvācija Rodēzija Serbija un Melnkalne Vācijas apvienotā komanda Zāra Ziemeļborneo Ziemeļjemena