Baznīca (celtne)

Šis raksts ir par ēku. Par citām jēdziena baznīca nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Rīgas Svētā Pētera baznīca.

Baznīca (no senkrievu: божница — 'dievnīca') ir celtne, kuras galvenais mērķis ir kalpot par vietu, kur sanākt kopā kristiešu draudzei. Draudzes locekļi atrodas baznīcā, lai, atkarībā no konfesijas piedalītos dievkalpojumā vai Svētajā Misē, kā arī adorētu, lūgtos, kārtotu ar ticību saistītus jautājumus, piedalītos mācībās. Par baznīcu var saukt tikai kristietības sakrālo celtni, citām reliģijām to celtnes tiek apzīmētas ar citiem nosaukumiem: jūdaismā tās ir sinagogas, islāmā — mošejas, bet budismā, hinduismā un vairākās citās reliģijās — tempļi.

Baznīca ir kristietības galvenā jeb pamatsakrālā celtne, ar ko nosacīti var apzīmēt visas tās sakrālās celtnes — tā, piemēram, bazilika ir titulēta baznīca, katedrāle ir diecēzes katedras jeb bīskapa baznīca, kapela ir privāta baznīca vai baznīca ar ierobežotu piekļuvi vai arī ar ierobežotu funkciju veikšanu un rituālu darbību. Visbiežāk kapelas termins tiek izmantots gadījumos, ja celtne ir privātā īpašumā jeb tā atrodas kādas reliģiskas organizācijas ietvaros, piemēram, klostera teritorijā.

Vēsture

Sākotnēji kristiešu dievkalpojumi notika mājās. Bieži šim nolūkam tika pārbūvēta kāda dzīvojāmās ēkas daļa. Pirmā arheoloģiski identificētā baznīca, kura izveidota dzīvojamajā mājā, ir Duras-Europas baznīca (ap 233.—256. gadu) mūsdienu Sīrijas teritorijā. Plašāka baznīcu celtniecība sākās pēc 313. gada, kad Romas imperators Konstantīns I izdeva Milānas ediktu, kurā impērijas teritorijā tika pasludināta reliģijas brīvību.

Iekārta

Krusta ceļa stacijas

Katoļu, pareizticīgo un daļas protestantu (anglikāņu, luterāņu u.c.) baznīcās atrodas altāris. Katoļu baznīcās visbiežāk ir trīs altāri, no kuriem centrālais ir galvenais, pie tam pareizticīgajiem tas ir austrumu pusē, un lūgšanu telpas. Katoļu baznīcās obligāta interjera sastāvdaļa 14 ir Krusta ceļa stacijas jeb pieturvietas un biktskrēsls. Pareizticīgo baznīcās ir redzami ikonostasi. Daļā protestantu baznīcu (kalvinistu, baptistu u.c.) nav altāru, bet tā vietā tiek izmantots komūnijas galds.

Katoļu un pareizticīgo baznīcu veidi

Svētās Cecīlijas altāris, Trastevere, Itālija

Atkarībā no baznīcas nozīmes un tās funkcijām Romas katoļu baznīcā tā var būt:

  • katedrāle, ja tajā atrodas katedra un bīskaps;
  • arhikatedrāle, ja tā ir primasa — valsts galvenā bīskapa katedras vieta un paša bīskapa darbības vieta;
  • bazilika, ja to cēlis imperators vai tā būvēta atbilstoši senās bazilikas projektam jeb tai titulu piešķīris Romas pāvests, baznīcas saistībā ar svētceļojumiem;
  • koleģiāle, ja tā ir katedrāle ar kanoniķu koledžām;
  • draudze, kas ir kristiešu sabiedrības vieta;
  • abatiāle jeb klosterbaznīca, ja tā ir galvenā klostera, kuru vada abats vai abate, baznīca;
  • priorāle jeb klosterbaznīca, ja tā ir galvenā klostera, kuru vada priors vai priore, baznīca;
  • kapela, kas ir sekundāra kulta vieta, ja tā ir kādas lielas baznīcas atsevišķa daļa, kas tiek lietota kāda Svētā, ģimenes vai brālības kultam vai ja tā atrodas kādā citā sabiedriskā telpā kā, piemēram, slimnīcā, pilī, cietumā; tā ir piemiņas vieta, kas apzīmē kādu noteiktu vietu, piemēram, Svētā kapu, vietu, kur notikuši brīnumi vai dziedināšanas; tā var būt arī kapela — kapliča, ja tā ir būvēta kapsētā.

Pareizticībā baznīca var būt:

  • metropolija un katedrāle, ja tajā atrodas bīskapa pastāvīgā kalpošanas vieta;
  • kiriakons — galvenā baznīca;
  • kafolikons jeb katolikons, kas ir klostera galvenā baznīca;
  • draudze, kas ir kristiešu sabiedrības vieta;
  • katoliki, kas ir lielākā un nozīmīgākā pilsētas baznīca Grieķijā, kas nav katedrāle (nav saistības ar katoļu baznīcu).

Skatīt arī

Ārējās saites

Autoritatīvā vadība