Džeimss Monro

Džeimss Monro James Monroe
5. ASV prezidents
Amatā 1817. gada 4. marts — 1825. gada 4. marts
Viceprezidents (i)	Daniels Tompkins
Priekštecis	Džeimss Medisons
Pēctecis	Džons Kvinsijs Adamss
8. ASV Kara sekretārs
Amatā 1814. gada 27. septembris — 1815. gada 2. marts
Prezidents	Džeimss Medisons
Priekštecis	Džons Ārmstrongs
Pēctecis	Aleksanders Dallass
7. ASV valsts sekretārs
Amatā 1811. gada 6. aprīlis — 1817. gada 4. marts
Prezidents	Džeimss Medisons
Priekštecis	Roberts Smits
Pēctecis	Džons Kvinsijs Adamss
Dzimšanas dati	1758. gada 28. aprīlī Monrohola, Virdžīnija, Britu Amerika (Tagad  ASV)
Miršanas dati	1831. gada 4. jūlijā (73 gadu vecumā) Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis
Politiskā partija	Demokrātu-republikāņu partija
Dzīvesbiedrs(-e)	Elizabete Kortraita Monro
Profesija	valstsvīrs, diplomāts, zemnieks, vergturis, advokāts
Paraksts

Džeimss Monro (angļu: James Monroe, izrunā: [mənˈroʊ]; dzimis 1758. gada 28. aprīlī, miris 1831. gada 4. jūlijā) bija Amerikas Savienoto Valstu piektais prezidents, no 1817. līdz 1825. gadam. Viņa vārdā nosaukta Monro doktrīna, saskaņā ar kuru Eiropas valstu iejaukšanās Amerikas kontinenta valstu iekšējās lietās tiktu uzskatīta par naidīgu soli. Viņa prezidentūras laikā ASV štatu skaits palielinājās no deviņpadsmit līdz divdesmit četriem.

Biogrāfija

Džeimss Monro ir dzimis 1758. gada 28. aprīlī Britu Amerikas kolonijā Virdžīnijā Spensa Monro un Elizabetes Džonsas Monro ģimenē. Spensa Monro dzimta 17. gadsimta vidū emigrēja uz Ziemeļameriku no Skotijas. No 1769. līdz 1774. gadam Džeimss Monro mācījās Kempbeltaunas akadēmijā, viņš mācījās teicami. 1774. gadā nomira Džeimsa tēvs. Pēc tam vinš iestājās Viljama un Mērijas Virdžīnijas koledžā, lai studētu tiesību zinātni, bet pēc dažiem mēnešiem izstājās, lai cīnītos ASV Neatkarības karā. 1776. gadā kļuva par virsnieku un pievienojās ģenerāļa Džordža Vašingtona armijai. Trentonas kaujā Džeimss Monro tika smagi ievainots.

Pēc kara Džeimss Monro atsāka studēt tieslietas. Nodibināja draudzību ar Tomasu Džefersonu. 1782. gadā Monro tika ievēlēts Virdžīnijas pārstāvju palātā. No 1783. līdz 1786. gadam bija kongresā. 1786. gada 16. februārī apprecējās ar turīga tirgotāja meitu Elizabeti Kortriju. 1790. gadā Monro tika ievēlēts par Virdžīnijas gubernatoru un pievienojās Demokrātu-republikāņu partijai. Gadu vēlāk Monro kļuva par savas partijas līderi ASV Senātā.

No 1794. līdz 1796. gadam Džeimss Monro bija ASV vēstnieks Francijā. 1799. gadā atkal kļuva par Virdžīnijas gubernatoru. 1803. gadā piedalījās prezidenta Tomasa Džefersona vadītajās sarunās par Luiziānas pirkšanu. Pēc tam kļuva par ASV ministru saistībā ar Apvienoto Karalisti. Šajā amatā bija līdz 1807. gadam. 1811. gada sākumā gandrīz trīs mēnešus atkal bija Virdžīnijas gubernators. No 1814. gada septembra līdz 1815. gada martam bija ASV Kara sekretārs.

1817. gada 4. martā Džeimss Monro kļuva par ASV prezidentu. Prezidentūras sākums bija veiksmīgs. 1819. gadā sākās pirmā ekonomiskā depresija Amerikas Savienotajās Valstīs. Džeimss Monro saskarās arī ar Misūri kā vergu štata uzņemšanas problēmu Savienībā. 1820. gadā Džeimss Monro tika ievēlēts uz vēl vienu prezidentūras termiņu.

1815. gadā pēc Napoleona kariem daudzas Spānijas kolonijas Latīņamerikā pasludināja neatkarību. Amerikas Savienotās Valstis Džeimsa Monro vadībā atbalstīja jaunizveidotās valstis. Daudzas Eiropas lielvalstis iesaistījās savienībā ar Spāniju, lai tā atgūtu savas bijušās kolonijas Latīņamerikā. 1823. gada 2. decembrī tika izdota Monro doktrīna, saskaņā ar kuru Eiropas valstu iejaukšanās Amerikas kontinenta valstu iekšējās lietās tiktu uzskatīta par naidīgu soli.

Džeimsa Monro prezidentūra beidzās 1825. gadā. Par jauno ASV prezidentu kļuva viņa partijas pārstāvis Džons Kvinsijs Adamss. 1830. gadā pasliktinājās Džeimsa Monro veselība. Šajā gadā nomira arī viņa sieva, un Monro devās pie meitas uz Ņujorku, kur pavadīja mūža nogali. 1831. gada 4. jūlijā Džeimss Monro nomira. Sākotnēji tika apbedīts Ņujorkā, bet 1858. gadā pārapbedīts Virdžīnijā.

Atsauces

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džeimss Monro.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

s d l ASV prezidenti Džordžs Vašingtons (1789–1797) Džons Adamss (1797–1801) Tomass Džefersons (1801–1809) Džeimss Medisons (1809–1817) Džeimss Monro (1817–1825) Džons Kvinsijs Adamss (1825–1829) Endrū Džeksons (1829–1837) Martins Van Burens (1837–1841) Viljams Herisons (1841) Džons Tailers (1841–1845) Džeimss Polks (1845–1849) Zekerijs Teilors (1849–1850) Milards Filmors (1850–1853) Frenklins Pīrss (1853–1857) Džeimss Bjūkenens (1857–1861) Abrahams Linkolns (1861–1865) Endrū Džonsons (1865–1869) Uliss Grānts (1869–1877) Raterfords Heiss (1877–1881) Džeimss Gārfīlds (1881) Česters Arturs (1881–1885) Grovers Klīvlends (1885–1889) Bendžamins Herisons (1889–1893) Grovers Klīvlends (1893–1897) Viljams Makinlijs (1897–1901) Teodors Rūzvelts (1901–1909) Viljams Tāfts (1909–1913) Vudro Vilsons (1913–1921) Vorens Hārdings (1921–1923) Kelvins Kūlidžs (1923–1929) Herberts Hūvers (1929–1933) Franklins Rūzvelts (1933–1945) Harijs Trumens (1945–1953) Dvaits Eizenhauers (1953–1961) Džons Kenedijs (1961–1963) Lindons Džonsons (1963–1969) Ričards Niksons (1969–1974) Džeralds Fords (1974–1977) Džimijs Kārters (1977–1981) Ronalds Reigans (1981–1989) Džordžs Herberts Volkers Bušs (1989–1993) Bills Klintons (1993–2001) Džordžs Volkers Bušs (2001–2009) Baraks Obama (2009–2017) Donalds Tramps (2017–2021) Džo Baidens (2021–pašlaik)