Feska

Feska[1] (grieķu: Φέσι, turku: Fes), arī čečeja un tarbušs (arābu: طربوش) ir sarkana filca cepure, kas līdzīga īsam konusam. Par feskas izcelsmes vietu uzskata Grieķiju, un to 19. gadsimtā valkāja Osmaņu impērijā dažādu reliģiju un tautību iedzīvotāji. Pēc impērijas sadalīšanas feskas popularitāte ievērojami mazinājusies. Cepures nosaukums cēlies no Fēsas pilsētas (Maroka) nosaukuma.

Vēsture

Feskas pirmsākumi meklējami Antīkajā Grieķijā[2][3][3][4][5][6][7][8] un atsevišķās pilsētvalstīs kā Damaska, kur to valkāja viduslaiku Bizantijas grieķi.[9][10] Līdz ar bizantiešu Anatolijas pakāpenisku pievienošanu Osmaņu impērijai, no grieķiem šo tradicionālo galvassegu pārņēma arī paši osmaņi.[9][11][12]

Sultāna Mahmuda II valdīšanas laikā (1808-1839) galmā pamazām tika ieviests eiropeisks ģērbšanās stils, kas nomainīja tradicionālos uzsvārčus un kaftanus. Galma jauno modi visā impērijā ātri pārņēma sabiedrība, valsts iestāžu darbinieki un valdošā inteliģence. Pārmaiņu laikā tika pieņemti eiropeiskie mēteļi, žaketes un bikses, bet pārmaiņas tomēr neskāra galvassegas. Islāma prasība vīriešiem lūgšanās pie zemes cieši piespiest galvu nesekmēja augstu un smailu cepuru nēsāšanu, tādēļ ar sultāna firmanu (rīkojums) feskas augstums tika samazināts un tika noteikts par oficiālo formas tērpa galvassegu visiem impērijas pavalstniekiem, neatkarīgi no viņu piederības milletam.

Osmaņu impērijas padišahs sultāns Mehmeds VI (1861—1926) ar fesku, kas izgatavota no aitādas.

Feska bruņoto spēku formas tērpā

No 1840. līdz 1910. gadam feska ar tumši zilu pušķi bija oficiālā osmaņu armijas galvassega, līdz tika ieviestas aizsargkrāsas laiviņas. Tomēr fesku paturēja vēl atsevišķas vienības kavalērijā un artilērijā, kur feskas malas izgatavoja no aitādas un augšdaļa bija veidota no drēbes. Ēģiptes armija turpināja feskas lietošanu līdz pat 1950. gadam.

Neskatoties uz to, ka feska ir izskatīga un uzkrītoša galvassega, tā ir diezgan nepraktiska. Ja feskai neaplika aizsargkrāsas drānu, tā bija ļoti labs mērķis pretinieka šāvējiem. Feska praktiski nepasargā tās nēsātāju no saules. Sakarā ar to feska kļuva tikai par parādes tērpa sastāvdaļu un to līdz aptuveni 1960. gadiem Āfrikā izmantoja tikai pēdējās britu, francūžu, beļģu un spāņu kolonistu armijas.

Aizliegums nēsāt feskas

1925. gada 25. novembrī Turcijas Lielā nacionālā asambleja pieņēma Cepuru likumu (Şapka Kanunu),[13] ar kuru noteica, ka fesku, sariku (feska ar apkārt apsaitētu drānu vijumu) un citu līdzīgu galvassegu vietā nēsājamas cepures (platmales, cilindri u.tml., turku: şapka).

Atsauces

  1. ↑ Baldunčiks J., Pokrotniece K. Svešvārdu vārdnīca. Rīga: Jumava, 2005 177. lpp
  2. ↑ The Living Age, Making of America, The Living Age Co. Inc, University of Michigan, p. 636.
  3. ↑ 3,0 3,1 The Mode in Hats and Headdress, Ruth Turner Wilcox, Stanford University, p. 33.
  4. ↑ The Dalhousie Review, Dalhousie University Press, Stanford University, p. 208.
  5. ↑ The Middle East and Islamic World Reader, Marvin E. Gettleman, Stuart Schaar, Grove Press, p. 126.
  6. ↑ Grand Turk: An Historical Outline of Life and Events, of Culture and Politics, of Trade, Wilfred Thomas, Froggatt Castle, Hutchinson, University of Michigan, p. 15.
  7. ↑ New Outlook, Israel Peace Research Society, Jewish-Arab Institute (Givat Haviva, Israel), Makhon le-ḥeḳer ha-shalom (Givʻat Ḥavivah, Israel), Hashkafah Hadashah, Stanford University, p. 75.
  8. ↑ Encyclopædia Britannica Online — Tarboosh
  9. ↑ 9,0 9,1 The Sultan and His Subjects, Richard Davey, Gorgias Press LLC, p.162
  10. ↑ Political Evolution in the Middle East, William Spencer, University of Michigan, p.69
  11. ↑ Social Theory and Later Modernities: the Turkish experience, Ibrahim Kaya, Liverpool University Press, p.59
  12. ↑ Social Theory and Later Modernities: the Turkish experience, Ibrahim Kaya, Liverpool University Press, p.119
  13. ↑ tr:Şapka Kanunu

Skatīt arī