Gruzija olimpiskajās spēlēs

Gruzija olimpiskajās spēlēs
SOK kods	GEO
NOK	Gruzijas Nacionālā Olimpiskā komiteja
Mājaslapa	www.geonoc.org.ge (gruzīņu un angļu valodās)
Medaļas	Zelts Sudrabs Bronza Kopā 10 12 18 40
Dalība vasaras olimpiskajās spēlēs
1996 2000 2004 2008 2012 2016 2020 2024
Dalība ziemas olimpiskajās spēlēs
1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018 2022
Citas saistītas dalības
Krievijas Impērija (1900 — 1912)  Padomju Savienība (1952 — 1988)  Apvienotā komanda (1992)

Gruzija olimpiskajās spēlēs piedaļās kopš 1994. gada, kad ziemas olimpiskās spēles notika Norvēģijas pilsētā Lillehammerē. 1996. gadā tā pirmo reizi arī piedalījas vasaras olimpiskajās spēlēs, kuras norisinājās ASV pilsētā Atlantā. Kopš tā laika Gruzija ir startējusi pilnīgi visās vasras un ziemas olimpiskajās spēlēs.

Līdz 1994. gadam Gruzijas sportisti olimpiskajās spēlēs startēja citu valstu sastāvā, galvenokārt Padomju Saveinības sastāvā (no 1952. līdz 1988. gadam). Vēl pirms tam no 1900. gada līdz 1912. gadam Gruzijas sportisti startēja Krievijas Impērijas sastāvā. Lai gan Gruzija neatkarību ieguva uzreiz pēc Padomju Saveinības sabrukuma 1991. gadā, tā 1992. gada Barselonas vasaras un 1992. gada Albērvilas ziemas olimpiskajās spēlēs startēja Apvienotās komandas sastāvā.

Kopš 1994. gada līdz šim Gruzija olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 40 olimpiskās medaļas (10 zelta, 12 sudraba un 18 bronzas medaļas). Visas šīs medaļas ir izcīnītas vasaras olimpiskajās spēlēs. Visvairāk medaļu, kopā 8 medaļas, tā ir izcīnījusi 2020. gada Tokijas spēlēs. No sporta veidiem lielākā daļa medaļu, 19 medaļas, ir izcīnītas cīņas sportā. Gruzija olimpiskās medaļas kopumā ir izcīnījusi 5 olimpiskajos sporta veidos, medaļas ir izcīnītas arī džudo (12 medaļas), svarcelšanā (7 medaļas), boksā un šaušanā (abos pa 1 medaļai).

Visvairāk medaļu olimpiskajās spēlēs, pārstāvot Gruziju, ir izcīnījuši džudists Laša Šavdatuašvili — 3 medaļas. Cīņas sporta pārstāvji Giorgijs Asanidze, Giorgijs Gogšelidze, Vladimers Hinčegašvili, Eldars Kurtanidze un Geno Petriašvili, kā arī svarcēlājs Laša Talahadze olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši pa divām medaļām. Savukārt sporta šāvēja Nino Salukvadze olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi 3 medaļas, pirmās divas pārstāvot Padomju Savienību.

Sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs

Paskaidrojumi

Sportistu skaits

Sadalījums pa olimpiskajiem sporta veidiem

Sporta veids		1996	2000	2004	2008	2012	2016
Bokss		5	2	2	2	1	—
Burāšana		2	—	—	—	—	—
Cīņas sports		8	13	12	10	13	11
Daiļlēkšana		1	1	—	—	—	—
Džudo		7	6	7	7	7	8
Loka šaušana		1	3	2	2	1	3
Modernā pieccīņa		1	—	—	—	—	—
Paukošana		1	—	—	—	—	1
Peldēšana		—	1	1	2	1	2
Pludmales volejbols		—	—	—	4	—	—
Riteņbraukšana		—	—	—	—	1	—
Smaiļošana un kanoe airēšana		—	—	—	—	—	1
Svarcelšana		2	3	2	3	3	4
Šaušana		3	2	1	1	1	2
Teniss		—	—	—	—	2	1
Vieglatlētika		2	2	3	2	4	5
Vingrošana		1	3	2	2	1	2

Sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs

Paskaidrojumi

Sportistu skaits

Sadalījums pa olimpiskajiem sporta veidiem

Sporta veids/Discplīna		1994	1998	2002	2006	2010	2014	2018	2022
Daiļslidošana		—	—	1	2	3	1	1	6
Kalnu slēpošana		2	3	2	1	3	3	2	2
Kamaniņu braukšana		2	—	—	—	—	—	1	1
Tramplīnlēkšana		1	1	1	—	—	—	—	—

Medaļu tabulas

Medaļas vasaras olimpiskajās spēlēs Spēles Zelts Sudrabs Bronza Kopā Rangs 2020 Tokija 2 5 1 8 33 2016 Riodežaneiro 2 1 4 7 38 2012 Londona 1 2 3 6 39 2008 Pekina 3 2 2 7 26 2004 Atēnas 2 2 — 4 32 2000 Sidneja — — 6 6 68 1996 Atlanta — — 2 2 68 Kopā 10 12 18 40 54

Medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs Spēles Zelts Sudrabs Bronza Kopā Rangs 2022 Pekina — — — 0 — 2018 Phjončhana — — — 0 — 2014 Soči — — — 0 — 2010 Vankūvera — — — 0 — 2006 Turīna — — — 0 — 2002 Soltleiksitija — — — 0 — 1998 Nagano — — — 0 — 1994 Lillehammere — — — 0 — 1992 Albērvila — — — 0 — Kopā 0 0 0 0 —

Medaļas pa vasaras sporta veidiem

Sporta veids	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Bokss	—	—	1	1
Cīņas sports	3	6	10	19
Džudo	4	5	3	12
Svarcelšana	3	1	3	7
Šaušana	—	—	1	1
Kopā (5 sporta veidi)	10	12	18	40

Medaļām bagātākie sportisti

Pamatraksts: Gruzijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums

Šajā tabulā apkopoti tikai tie sportisti, kas pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas datiem pārstāvot Gruziju ir ieguvuši divas un vai vairāk olimpiskās medaļas.

Sportists	Sporta veids		Spēles	Gadi	Dzimums	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
Vladimers Hinčegašvili	Cīņas sports		Vasaras	2012 — 2018	Vīrietis	1	1	—	2
Giorgijs Asanidze	Cīņas sports		Vasaras	2000 — 2004	Vīrietis	1	—	1	2
Laša Šavdatuašvili	Džudo		Vasaras	2012 — 2016	Vīrietis	1	—	1	2
Giorgijs Gogšelidze	Cīņas sports		Vasaras	2008 — 2012	Vīrietis	—	1	1	2
Eldars Kurtanidze	Cīņas sports		Vasaras	1996 — 2000	Vīrietis	—	—	2	2

Karognesēji

Pamatraksts: Gruzijas karognesēji olimpiskajās spēlēs

Gruzijas sportisti, kas nesuši valsts karogu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.

Vasaras olimpiskās spēles

Ziemas olimpiskās spēles

Ārējās saites

• «Georgia». International Olympic Committee.
• «Georgia». Sports-Reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 21. martā. Arhivēts 2018. gada 8. janvārī, Wayback Machine vietnē.

s d l Gruzija olimpiskajās spēlēs Vasaras olimpiskās spēles 1896 — 1992 1996 2000 2004 2008 2012 2016 Ziemas olimpiskās spēles 1896 — 1992 1994 1998 2002 2006 2010 2014 2018 Skatīt arī Karognesēji Olimpiskā komiteja Olimpiskie medaļnieki No 1900. — 1912. gadam startēja Krievijas impērijas sastāvā • No 1952. — 1988. gadam startēja Padomju Savienības sastāvā • 1992. gada VOS un ZOS — startēja Apvienotās komandas sastāvā.

s d l Valstis olimpiskajās spēlēs Valstis vasaras olimpiskajās spēlēs Valstis ziemas olimpiskajās spēlēs Amerika Antigva un Barbuda Argentīna Aruba ASV ASV Virdžīnas Bahamas Barbadosa Beliza Bermuda Bolīvija Brazīlija Britu Virdžīnas Čīle Dominika Dominikāna Ekvadora Gajāna Grenāda Gvatemala Haiti Hondurasa Jamaika Kaimanu salas Kanāda Kolumbija Kostarika Kuba Meksika Nikaragva Panama Paragvaja Peru Puertoriko Salvadora Sentkitsa un Nevisa Sentlūsija Sentvinsenta un Grenadīnas Surinama Trinidāda un Tobāgo Urugvaja Venecuēla Āfrika Alžīrija Angola Benina Botsvāna Burkinafaso Burundija Centrālāfrikas Republika Čada Dienvidāfrika Dienvidsudāna Džibutija Ekvatoriālā Gvineja Eritreja Etiopija Ēģipte Gabona Gambija Gana Gvineja Gvineja Bisava Kamerūna Kaboverde Kenija Komoras Kongo Republika Kongo Demokrātiskā Republika Kotdivuāra Lesoto Libērija Lībija Madagaskara Malāvija Mali Mauritānija Maurīcija Maroka Mozambika Namībija Nigēra Nigērija Ruanda Santome un Prinsipi Seišelas Senegāla Sjerraleone Somālija Sudāna Svazilenda Tanzānija Togo Tunisija Uganda Zambija Zimbabve Āzija Afganistāna Apvienotie Arābu Emirāti Austrumtimora Bahreina Bangladeša Butāna Bruneja Dienvidkoreja Filipīnas Honkonga Indija Indonēzija Irāka Irāna Japāna Jemena Jordānija Kambodža Katara Kazahstāna Kirgizstāna Koreja (apvienotā) Kuveita Ķīna Ķīnas Taipeja Laosa Libāna Malaizija Maldīvija Mjanma Mongolija Nepāla Omāna Pakistāna Palestīna Saūda Arābija Singapūra Šrilanka Sīrija Tadžikistāna Taizeme Turkmenistāna Uzbekistāna Vjetnama Ziemeļkoreja Eiropa Albānija Andora Armēnija Austrija Azerbaidžāna Baltkrievija Beļģija Bosnija un Hercegovina Bulgārija Čehija Dānija Francija Grieķija Gruzija Horvātija Igaunija Islande Itālija Izraēla Īrija Kipra Kosova Krievija Olimpiskie sportisti no Krievijas Latvija Lielbritānija Lietuva Lihtenšteina Luksemburga Malta Melnkalne Moldova Monako Nīderlande Norvēģija Polija Portugāle Rumānija Sanmarīno Serbija Slovākija Slovēnija Somija Spānija Šveice Turcija Vācija Ukraina Ungārija Ziemeļmaķedonija Zviedrija Okeānija Amerikāņu Samoa Austrālija Fidži Guama Kiribati Jaunzēlande Kuka Salas Māršala Salas Mikronēzijas Federatīvās Valstis Nauru Palau Papua-Jaungvineja Samoa Tonga Tuvalu Vanuatu Zālamana Salas Citi Bēgļu olimpiskā komanda Neatkarīgie sportisti Vēsturiskās Apvienotā komanda Austrālāzija Austrumvācija Bohēmija Britu Vestindija Čehoslovākija Dienvidjemena Dienvidslāvija Jauktā komanda Krievijas Impērija Ķīnas Republika Nīderlandes Antiļas Padomju Savienība Rietumvācija Rodēzija Serbija un Melnkalne Vācijas apvienotā komanda Zāra Ziemeļborneo Ziemeļjemena