Hābsburgi

Hābsburgi jeb Habsburgi (vācu: Habsburg) ir viena no senākajām un plašākajām Eiropas karaliskajām dinastijām, kuru cilme meklējama Hābsburgas pilī tagadējās Šveices teritorijā. Gadsimtu gaitā dinastijas pārstāvji bijuši daudzu valstu valdnieki. Līdz 16. gadsimtam Hābsburgu dzimtai piederēja Tirole, Švābija, Elzasa, Nīderlande, Austrija, Štīrija, Karintija, Kraina, Čehija un daļa no Ungārijas, vēlāk tās varā nokļuva arī Spānija, Portugāle, Volīnija, Galīcija, Transilvānija, Toskāna, Parma un Modēna. No 1273. līdz 1806. gadam ar pārtraukumiem Hābsburgu dinastijas pārstāvji bija Svētās Romas impērijas imperatori. Vairāk nekā 1000 gadus Hābsburgi ietekmēja Eiropas vēsturi. Hābsburgu īpašumi bija tik plaši, ka 1556. gadā Kārlis V Hābsburgs sadalīja zemi savu dēlu starpā. Vienu daļu pārvaldīja viņa dēls Spānijas karalis Felipe II , bet otru — viņa brālis, vēlākais Svētās Romas impērijas imperators Ferdinands I.

Dinastijas pārstāvju valdīšanas laiki

• Austrijas valdnieki (hercogi, erchercogi un imperatori) (1282—1918).
• Bohēmijas karaļi (1306, 1437—1457, 1526—1618, 1621—1918).
• Horvātijas karaļi (1437—1439, 1445—1457, 1526—1918).
• Ungārijas karaļi (1437—1439, 1445—1457, 1526—1918).
• Spānijas karaļi (1516—1700).
• Portugāles karaļi (1580—1640).
• Volīnijas un Galīcijas karaļi (1772—1918).
• Transilvānijas hercogi (1690—1867).
• Toskānas lielhercogi (1790—1859).
• Parmas hercogi (1814—1847).
• Modēnas hercogi (1814—1859).
• Meksikas imperators (1864—1867).