Hija
| Hija | |
|---|---|
| Χίος | |
 | |
  Hija | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Egejas jūra |
| Koordinātas | 38°24′N 26°1′E / 38.400°N 26.017°EKoordinātas: 38°24′N 26°1′E / 38.400°N 26.017°E |
| Platība | 842,5 km² |
| Augstākais kalns |
Pelinejs 1297 m |
| Administrācija | |
 Grieķija | |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 51 930 (2011) |
| Blīvums | 62/km² |
 Hija Vikikrātuvē | |
Hija (grieķu: Χίος Khíos, Híos, turku: Sakız Adası) ir piektā lielākā Grieķijas sala, atrodas Egejas jūrā ap 7 km no Anatolijas krasta. No Turcijas to atdala Hijas jūras šaurums. Pazīstama kā "mastikas sala".
Platība 842,5 km2, apmēram 50 km gara ziemeļu—dienvidu virzienā, 13—24 km plata. Sala ir kalnaina, augstākā virsotne ir Pelinejs (1297 m v.j.l.). Hiju veido kaļķakmeņi un slānekļi. 2011. gadā iedzīvotāju skaits uz salas sasniedza 51,9 tūkstošus. Salas lielākajā pilsētā Hijā (ostas pilsēta) dzīvo 23,7 tūkstoši cilvēku (2001. gada dati).
Ievērojams ir Hijas Neamoni klosteris, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, viduslaiku ciemati.
Tiek uzskatīts, ka Hijā dzīvojis Homērs. Kādu laikposmu (pirms mūsu ēras) bija pazīstama kā viena no labāk pārvaldītajām vietām Grieķijā. Romiešu un bizantiešu periodā uzplauka tirdzniecība (visvairāk tika pārdoti vīni). 11. gadsimtā salu okupēja Seldžuku dinastija, vēlāk — Dženova. No 1566. gada atradusies Osmaņu impērijas sastāvā. 1822. gadā Grieķijas Neatkarības karā daudzi kristīgie salas iedzīvotāji tika nogalināti vai pārdoti verdzībai. Atkal iekļauta Grieķijas sastāvā pēc Balkānu kariem (1912—1913).
Ārējās saites
- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
|