Iļja Mečņikovs
Iļja Mečņikovs (krievu : Илья Ильич Мечников ; dzimis 1845 . gada 15. maijā [v.s. 3. maijā ] , miris 1916 . gada 15. jūlijā ) bija ukraiņu izcelsmes Krievijas Impērijas zoologs , pazīstams ar savu darbību imunoloģijā . 1882. gadā atklāja fagocitozi , radīja pirmo Krievijas mikrobiologu, imunologu un patologu skolu.
Dzīvesgājums
Dzimis 1845. gadā Panasivkas muižā pie Ivanivkas (tagad Kupjanskas rajonā Ukrainā) muižnieka Iļjas Mečņikova un viņa sievas Emīlijas, dzimušas Ņevahovičas, ģimenē. Viņa mātes tēvs Jehuda Leibs Ben Noahs (1776-1831) bija ebreju apgaismotājs no Podolijas .
1864. gadā absolvēja zooloģijas studijas Harkivas Universitātē un papildinājās Gīsenes , Getingenes un Minhenes Universitātēs.
1870. gadā viņu ievēlēja par Jaunkrievijas Universitātes docentu Odesā .
1887. gadā pēc Luija Pastēra uzaicinājuma pārcēlās uz dzīvi Parīzē , bija Pastēra dibinātā institūta direktora vietnieks.[ 1]
1908. gadā kopā ar Paulu Ērlihu saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā . Pētīja arī novecošanas problēmas.[ 1]
Atsauces
Ārējās saites
1901–1925 1926–1950
1926: Fībigers
1927: Vāgners-Jauregs
1928: Nikols
1929: Eikmans / Hopkinss
1930: Landšteiners
1931: Varburgs
1932: Šeringtons / Edriāns
1933: Morgans
1934: Vipls / Mainots / Mērfijs
1935: Špemans
1936: Deils / Lēvi
1937: Sentģerģi
1938: Heimanss
1939: Domagks
1940
1941
1942
1943: Dams / Doizijs
1944: Erlengers / Gesers
1945: Flemings / Čeins / Florijs
1946: Mallers
1947: K. Kori / G. Kori / Usajs
1948: Millers
1949: Hess / Munišs
1950: Kendals / Reihšteins / Henčs
1951–1975
1951: Teilers
1952: Vaksmans
1953: H. Krebss / Lipmanis
1954: Enderss / Velers / Robinss
1955: Teorels
1956: Kurnāns / Forsmanis / Ričardss
1957: Bovē
1958: Bīdls / Teitems / Lederbergs
1959: Očoa / Kornbergs
1960: Bērnets / Medavars
1961: Bēkēši
1962: Kriks / Votsons / Vilkinss
1963: Eklss / Hodžkins / Hakslijs
1964: Blohs / Līnens
1965: Žakobs / Ļvovs / Mono
1966: Rauss / Haginss
1967: Granīts / Hārtlains / Volds
1968: Holijs / Korana / Nirenbergs
1969: Delbruks / Heršijs / Lurija
1970: Kacs / Eilers / Akselrods
1971: Saterlends
1972: Edelmens / Porters
1973: Frišs / Lorencs / Tinbergens
1974: Klods / Divs / Palāde
1975: Boltimors / Dulbeko / Temins
1976–2000
1976: Blumbergs / Gajdušeks
1977: Gijmēns / Šallijs / Jalova
1978: Arbērs / Natanss / Smits
1979: Kormeks / Haunsfīlds
1980: Benaserafs / Dosē / Snells
1981: Sperijs / Hjūbels / Vīzels
1982: Bergstrems / Samuelsons / Veins
1983: Maklintoka
1984: Jērne / Kēlers / Milšteins
1985: Brauns / Goldstains
1986: Koens / Levi-Montalčīni
1987: Tonegava
1988: Bleks / Elaiona / Hičingss
1989: Bišops / Varmuss
1990: Marijs / Tomass
1991: Nēers / Zakmanis
1992: Fišers / E. Krebss
1993: Robertss / Šārps
1994: Gilmens / Rodbells
1995: Lūiss / Nīsleine-Volharde / Višovs
1996: Dohertijs / Cinkernagels
1997: Fruziners
1998: Fērčgots / Ignaro / Murads
1999: Blobels
2000: Karlsons / Grīngards / Kandels
2001–pašlaik
2001: Hārtvels / Hants / Nērss
2002: Breners / Horvics / Salstons
2003: Loterbērs / Mensfīlds
2004: Aksels / Baka
2005: Māršals / Vorens
2006: Fairs / Mello
2007: Kapeči / Evanss / Smitiss
2008: Hauzens / Montaņjē / Barē-Sinūsi
2009: Blekbērna / Greidere / Šostaks
2010: Edvardss
2011: Boitlers / Hofmans / Steinmans
2012: Gērdons / Jamanaka
2013: Rotmens / Šekmens / Zēdhofs
2014: O'Kīfe / Mozera / Mozers
2015: Kempbels / Omura / Tu
2016: Ohsumi
2017: Hols / Rosbašs / Jangs
2018: Elisons / Hondzjo
2019: Kaelins / Semenzs / Retklifs
2020: Alters / Hotons / Raiss
2021: Džūliuss / Patapoutians
2022: Pēbo
2023: Kariko / Veismans
The article is a derivative under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License .
A link to the original article can be found here and attribution parties here
By using this site, you agree to the Terms of Use . Gpedia ® is a registered trademark of the Cyberajah Pty Ltd