Magdeburga

Magdeburga
Magdeburg
Magdeburgas panorāma
Rātsnams
Hundertvasera "Zaļā citadele"
Jahrtausendturm
Magdeburgas katedrāle
Ģerbonis: Magdeburga
Ģerbonis
Valsts Valsts karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Saksija-Anhalte
Pirmoreiz minēta rakstos 805. gadā
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 239 364
Mājaslapa http://www.magdeburg.de
Magdeburga Vikikrātuvē

Magdeburga (vācu: Magdeburg) ir pilsēta Vācijas centrālajā daļā pie Elbas upes, Saksija-Anhaltes federālās zemes galvaspilsēta. Magdeburga ir sena pilsēta, pastāv kopš viduslaikiem. Otrā pasaules kara laikā pilsēta tika nopostīta Sabiedroto gaisa uzlidojumos, un pēc 1945. gada tā ir praktiski uzcelta no jauna.

Magdeburgas panorāma no Sv. Jāņa baznīcas torņa

Vēsture

Pirlsētu dibinājis Kārlis Lielais 805. gadā kā Magadoburgu. 919. gadā, lai aizsargātos pret ungāru un slāvu uzbrukumiem to nocietināja Vācijas karalis Heinrihs I Putnuķērājs. Pirmais Svētās Romas imperators Otons I 10. gadsimtā Magdeburgā dibināja arhibīskapiju. Pēc nāves viņš tika apbedīts Magdeburgas katedrālē.

1035. gadā Magdeburga saņēma tiesības rīkot tirdzniecības sanāksmes. No šim tiesībām vēlāk izveidojās Magdeburgas tiesības, kuras vēlāk tika piešķirtas ļoti daudzām Viduseiropas un Austrumeiropas pilsētām.

13. gadsimtā Magdeburga kļuva par Hanzas savienības pilsētu. Vēlajos viduslaikos Magdeburga bija viena no lielākajām un pārtikušākajām Vācijas pilsētām un ievērojama Hanzas savienības dalībniece. Viens no ievērojamākajiem šī laika pilsētniekiem bija Oto fon Gērike, pazīstams ar saviem eksperimentiem ar Magdeburgas puslodēm.

Magdeburga ir piedzīvojusi trīs ievērojamus postījumus. 1207. gadā ugunsgrēkā nodega liela pilsētas daļa, tostarp katedrāle. Trīsdesmitgadu kara laikā Svētās Romas imperatora un Katoļu līgas karaspēks 1631. gadā aplenca Magdeburgu un ieņēma pilsētu; karadarbībā gāja bojā ap 20 000 pilsētas iedzīvotāju, kas bija lielākie civiliedzīvotāju upuri Trīsdesmitgadu karā. Otrā pasaules kara laikā 1945. gadā Sabiedrotie bombardēja pilsētu un iznīcināja lielu daļu pilsētas centra. Pēc kara tā ir praktiski uzcelta no jauna.

No 1949. līdz 1990. gadam Magdeburga ietilpa Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Pēc Vācijas apvienošanās ir īstenoti daudzi jauni būvniecības projekti un atjaunotas vecās ēkas. Magdeburga 2005. gadā svinēja savu 1200 gadu jubileju.

Saimniecība

Magdeburga atrodas uz Vācijas 2. un 14. nacionālā ceļa krustpunkta, tādējādi šeit savienojas ceļi no Austrumeiropas (Berlīnes un tālāk uz austrumiem) un Rietumeiropas, kā arī no Vācijas ziemeļiem un dienvidiem. Mūsdienās pilsētā nozīmīgākās saimniecības nozares ir mašīnbūve, veselības aprūpes rūpniecība, vides tehnoloģijas, aprites ekonomika, loģistika, kultūras nozare, kokrūpniecība un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

Ievērojami objekti

Magdeburgā ir daudz senu baznīcu un klosteru. Iespaidīgākā ir gotiskā Sv. Maurīcija un Katrīnas doma katedrāle.

Ievērojamākā modernā ēka ir "Zaļā citadele" (Grüne Zitadelle), kas ir pēdējais arhitekta Frīdensreiha Hundertvasera projekts.

Cilvēki

Magdeburgā dzimuši:

  • Oto fon Gērike (Otto von Guericke, 1602—1686) — fiziķis
  • Georgs Kaizers (Georg Kaiser, 1878—1945) — dramaturgs
  • Kristāne Nisleina-Folharde (Christiane Nüsslein-Volhard, 1942) — bioloģe
  • Erihs Ollenhauers (Erich Ollenhauer, 1901—1963) — politiķis
  • Frīdrihs Vilhelms fon Šteibens (Friedrich Wilhelm von Steuben, 1730—1794) — virsnieks
  • Georgs Filips Tēlemanis (Georg Philipp Telemann, 1681—1767) — komponists
  • Hennings fon Treskovs (Henning von Tresckow, 1901—1944) — virsnieks
  • Erihs Veinerts (Erich Weinert, 1890—1953) — rakstnieks

Atsauces

  1. 2022. gada Vācijas pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.

Ārējās saites