Novhoroda-Siverska (ukraiņu: Новгород-Сіверський) ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Čerņihivas apgabalā. Izvietojusies apgabala ziemeļos, Desnas upes krastos 176 km no apgabala centra Čerņihivas. Novhorodas-Siverskas rajona centrs (rajonā neietilpst). Pilsētas padomei pakļauts Krasna Hirkas ciemats.[1] Viena no senākajām un vistālāk ziemeļos novietotā Ukrainas pilsēta.
Vēsture
Rakstiskajos avotos pirmoreiz minēta 1078. gadā Vladimira Monomaha «Novēlējumā saviem bērniem», bet arheoloģiskie pētījumi un citu vēsturisko domumentu analīze liecina, ka pilsēta bijusi apdzīvota jau 10. gadsimtā. Ilgus gadus Novhoroda bija nocietinājums uz Kijivas Krievzemes robežas ar polovciešiem. 1097. gadā pilsēta kļuva par severiešu Novhorodas-Siverskas kņazistes centru. 13. gadsimta sākumā kņaziste sadalījās un pēc kaujas pie Kalkas, kurā krievu un polovciešu karaspēks cieta sakāvi, mongoļi nopostīja pilsētu. 1239. gadā pilsēta ietilpa Brjanskas kņazistē, bet vēlāk nonāca Lietuvas Lielkņazistes sastāvā. Pēdējo Novhorodas-Siverskas kņazu 1523. gadā represēja Krievijas valdnieks Vasilijs II un kopš tā laika pilsēta zaudēja savu patstāvību. 1618. gadā Novhoroda-Siverska nonāca Žečpospolitas sastāvā un 1620. gadā tai piešķirtas Magdeburgas tiesības. 1667. gadā pilsēta atkal nonāca Krievijas sastāvā. 1781. gadā pilsēta kļuva par vietvaldības centru, vēlāk — apriņķa pilsēta. Kopš 2014. gada apgabala pakļautības pilsēta.