Radons

Radons
86	; 8; 18; 32; 18; 8; 2
	Rn; [222] g/mol
	[Xe]4f145d106s26p6
	; Radona noteikšanas komplekts
Oksidēšanas pakāpes	+2, 0
Elektronegativitāte	2,2
Blīvums	9,73 kg/m3
Kušanas temperatūra	202 K (-71 °C)
Viršanas temperatūra	211,3 K (-61,7 °C)

Radons ir ķīmiskais elements ar simbolu Rn un atomskaitli 86. Radons ir smaga, radioaktīva un bezkrāsaina cēlgāze. Tas veidojas dažādu radioaktīvo elementu (tai skaitā rādija) radioaktīvās sabrukšanas procesā. Radons ir ķīmiski inerts un galvenie pielietojumi ir saistīti ar tā radioaktivitāti. Stabilākais radona izotops ir ²²²Rn ar pussabrukšanas periodu 3,82 diennaktis.

Vēsture

Radonu 1900. gadā atklāja vācu fiziķis Frīdrihs Ernsts Dorns (Friedrich Ernst Dorn). Tas bija piektais atklātais radioaktīvais elements pēc urāna, torija, polonija un rādija atklāšanas. Tas sākotnēji bija zināms kā rādija emanācija (simbols: Ra Em) vai vienkārši emanācija (Em). 1908. gadā skotu ķīmiķis Viljams Remzijs un angļu ķīmiķis Roberts Vitlovs-Grejs (Robert Whytlaw-Gray) radonu pirmo reizi ieguva tīrā veidā.^[1] Remzijs un viņa kolēģis ieteica elementu saukt par nitonu.^[1] Par radonu tas tika nosaukts 1923. gadā. Nosaukums ir atvasināts no rādija nosaukuma.

Atrašanās dabā

Dabā radons ir sastopams kā radioaktīvās sabrukšanas produkts urāna–238, urāna–235 un torija–232 izotopu sabrukšanas procesos. Zemes garozā tā daudzums tiek lēsts aptuveni 7×10^-16% no kopējās masas. Sastopams arī dažādos ūdeņos, piemēram, karstajos avotos, kā arī Zemes atmosfērā. Vidēji gaisā ir viena radona daļiņa uz 1×10²¹ daļiņām.^[1]

Izotopi

Radonam nav stabilu izotopu. Ir zināmi 36 dažādi radona izotopi, kuru atommasas ir no 193 līdz 231.^[2] Visstabilākais izotops ir radons–222, kura pussabrukšanas periods ir 3,82 diennaktis. Ir vēl trīs radona izotopi, kuru pussabrukšanas periods ir lielāks par stundu. Tie ir radons–210, radons–211 un radons–224.

Iegūšana

Fizikālās īpašības

Radons ir radioaktīva vienatoma gāze bez krāsas un smaržas. Normālos apstākļos tā blīvums ir 9,73 kg/m³. Līdz ar to tā ir viena no smagākajām gāzēm. Salīdzinot ar Zemes atmosfēras blīvumu jūras līmenī, tā blīvums ir aptuveni 8 reizes lielāks. Radons sašķidrinās -61,7 °C lielā temperatūrā, savukārt sacietē -71 °C temperatūrā. Zemās temperatūrās radons rada luminiscenci.

Ķīmiskās īpašības

Radons ir cēlgāze, kas norāda uz to, ka tā ir ķīmiski neaktīva viela. Tomēr no visām cēlgāzēm radons ir visaktīvākais elements. Augstās temperatūrās radons savienojas ar fluoru, veidojot RnF_n, kur n ir 4, 6 vai 2.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 «Radon» (angliski). Los Alamos National Laboratory. Skatīts: 2013. gada 6. augustā.
↑ «Isotopes of the Element Radon» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2013. gada 6. augustā.