Stroncijs

Stroncijs
38


2
8
18
8
2
Sr

87,62 g/mol

[Kr]5s2
    
Stroncija paraugs argona aizsargatmosfērā un stroncija rūdas (stroncianīta) fluorescence
Oksidēšanas pakāpes +2
Elektronegativitāte 0,95
Blīvums 2630 kg/m3
Kušanas temperatūra 1050 K (777 °C)
Viršanas temperatūra 1655 K (1382 °C)

Stroncijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sr un atomskaitli 38. Stroncijs ir sārmzemju metāls. Stroncijs aktīvi reaģē ar gaisa skābekli un tāpēc brīvā veidā dabā nav sastopams. Stroncijs ir sastopams galvenokārt karbonātu un sulfātu (celestīna) veidā. Stroncijs liesmu iekrāso sarkanā krāsā, šādiem mērķiem pirotehnikā lieto stroncija nitrātu. Stroncijs savienojumos var būt tikai divvērtīgs.

Stroncijs nav toksisks elements, taču tā radioaktīvais izotops stroncijs-90, ko lieto kā radioaktīvā bēta starojuma avotu, nonākot organismā, ir ļoti bīstams. Stroncijs pēc bioloģiskajām īpašībām līdzīgs kalcijam, tādēļ uzkrājas kaulos.

Stroncijs nelielos daudzumos ir konstatēts arī cilvēka organismā, bet tā bioloģiskā nozīme nav zināma.

Vēsture

Stronciju 1790. gadā atklāja Adērs Krofords (Adair Crawford). Tas tika nosaukts Skotijas ciemata Strontīanas (Strontian) vārdā, kur tas tika atklāts. 1808. gadā ar elektrolīzi stronciju izdalīja angļu ķīmiķis Hamfrijs Deivijs, lai gan tas joprojām netika iegūts tīrā veidā. 1855. gadā tīrā veidā to pirmais ieguva Roberts Bunzens (Robert Bunsen).

Atrašanās dabā

Tīrā veidā stroncijs dabā nav atrodams. Tas galvenokārt ir atrodams celestīna un stroncianīta minerālos.[1]

Izotopi

Dabā ir sastopami četri stabili stroncija izotopi: stroncijs-88 (82,58% no kopējā stroncija daudzuma), stroncijs-86 (9,86%), stroncijs-87 (7,00%) un stroncijs-84 (0,56%).[2] Vēl ir zināmi izotopi, kuru masas skaitlis ir no 73 līdz 107.[2]

Raksturojums

Stroncija sadegšana gaisā ar sarkanu liesmu

Stroncijs ir pelēks, sudrabains metāls, kas ir mīkstāks nekā kalcijs. Ķīmiski aktīvs elements. Labi reaģē ar ūdeni, veidojot stroncija hidroksīdu (Sr(OH)2) un ūdeņraža gāzi.

Izmantošana

Stroncijam ir līdzīgas ķīmiskās īpašības kā kalcijam un bārijam, bet to izmanto salīdzinoši maz, galvenokārt lielo izmaksu dēļ. Stronciju galvenokārt izmanto pirotehnikā, lai uguņošanā iegūtu spilgti sarkanu krāsu.[3]

Atsauces

  1. ↑ «Strontium» (angliski). Los Alamos National Laboratory. Skatīts: 2014. gada 8. decembrī.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Isotopes of the Element Strontium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2014. gada 8. decembrī.
  3. ↑ «Strontium (Sr)» (angliski). lenntech.com. Skatīts: 2014. gada 17. decembrī.

Ārējās saites

Ķīmisko elementu periodiskā tabula
H   He
Li Be   B C N O F Ne
Na Mg   Al Si P S Cl Ar
K Ca Sc   Ti V Cr Mn Fe Co Ni Cu Zn Ga
As
Br Kr
Rb Sr Y   Zr Nb Mo Tc Ru Rh Pd Ag Cd In Sn
Te I Xe
Cs Ba La Ce Pr Nd Pm Sm Eu Gd Tb Dy Ho Er Tm Yb Lu Hf Ta W Re Os Ir Pt Au Hg Tl Pb Bi
Rn
Fr Ra Ac Th Pa U Np Pu Am Cm Bk Cf Es Fm Md No Lr Rf Db Sg Bh Hs Mt Ds Rg Cn Nh Fl Mc Lv Ts Og

Sārmu metāli Sārmzemju metāli Lantanīdi Aktinīdi Pārejas metāli Citi metāli Pusmetāli Citi nemetāli Halogēni Cēlgāzes
 
Autoritatīvā vadība