2024. gads
Tūkstošgades: |
|
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Latvija | |
Laikapstākļi Latvijā | |
Sports | |
Kino | |
Kosmonautika |
Gregora kalendārs | 2024 MMXXIV |
Ab urbe condita | 2777 |
Armēņu kalendārs | 1473 ԹՎ ՌՆՀԳ |
Asīriešu kalendārs | 6774 |
Bahāju kalendārs | 180—181 |
Bengāliešu kalendārs | 1431 |
Berberu kalendārs | 2974 |
Budistu kalendārs | 2568 |
Birmiešu kalendārs | 1386 |
Bizantiešu kalendārs | 7532—7533 |
Ķīniešu kalendārs | 癸卯年 (Ūdens trusis) 4720 vai 4660 — līdz — 甲辰年 (Koka drakons) 4721 vai 4661 |
Koptu kalendārs | 1740—1741 |
Etiopu kalendārs | 2016—2017 |
Ebreju kalendārs | 5784—5785 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 2080—2081 |
- Shaka Samvat | 1946—1947 |
- Kali Juga | 5125—5126 |
Holocēna kalendārs | 12024 |
Igbo kalendārs | 1024—1025 |
Irānas kalendārs | 1402—1403 |
Islāma kalendārs | 1445—1446 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
Korejas kalendārs | 4357 |
UNIX laiks | 1704067200—1735689599 |
2024. gads (MMXXIV) ir garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sāksies pirmdienā.
Notikumi
Janvāris
- 1. janvāris:
- Par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Beļģija, nomainot Spāniju.
- Ēģipte, Irāna, Etiopija, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti uzņemtas BRICS.
- Arcahas Republika formāli iekļauta Azerbaidžānas Kalnu Karabahas reģionā.
- Japānas rietumkrastu satricināja 7,8 magnitūdes spēcīga zemestrīce.[1]
- Igaunijā legalizētas viendzimuma laulības.
- Volta Disneja animācijas filmai "Tvaikonis Villijs", kā arī divām citām Mickey Mouse filmām, kas iznāca 1928. gadā, beidzās autortiesību aizsardzības termiņš.
- 13. janvāris — notika 2024. gada Ķīnas Republikas prezidenta vēlēšanās, kurās, iegūstot 40,05% balsu, uzvarēja Lai Čingte.[2]
- 14. janvāris — Dānijas karaliene Margrēte II nodeva troni savam vecākajam dēlam Frederikam X.
- 15. janvāris — Par Gvatemalas prezidentu kļuva Bernardo Arevalo.
- 19. janvāris — Japāna kļuva par piekto valsti, kurai ir izdevies sekmīgi nolaist uz Mēness nolaižamo aparātu SLIM.
- 28. janvāris — Somijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.
Februāris
- 11. februāris — Somijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Par prezidentu ievēlēts Aleksanders Stubs.
- 29. februāris — Izraēla—Hamās karš: Izraēlas Aizsardzības armija atklāja ugunu pret civiliedzīvotājiem Gazas pilsētā, nogalinot vairāk nekā 100 cilvēkus.
Marts
- 7. marts — Zviedrija kļuva par NATO dalībvalsti.
- 10. marts — Portugālē notika parlamenta vēlēšnas, kurās uzvarēja Sociāldemokrātiskā partija.
- 11. marts — Haiti pagaidu premjerministrs un prezidents Ariels Anrī paziņoja par atkāpšanos no amatiem sakarā ar pieaugušajiem bandu izraisītajiem nemieriem.
- 13. marts — Eiropas Savienība apstiprināja pirmo mākslīgā intelekta regulēšanas aktu pasaulē.
- 17. marts — Krievijā notika prezidenta vēlēšanas. Par Krievijas prezidentu atkārtoti ievēlēts Vladimirs Putins.
- 22. marts — Krievijā notika terorakts koncertzālē "Crocus City Hall", kad vismaz pieci uzbrucēji sāka šaut pūlī un aizdedzināja ēku, nogalinot vismaz 144 cilvēkus un vairāk nekā 182 ievainojot.
- 23. marts — Notika Slovākijas prezidenta vēlēšanas, kuru otrā kārta ir paredzēta 6. aprīlī, jo neviens kandidāts nesaņēma balsu vairākumu.
- 26. marts — ASV pilsētā Baltimorā pēc sadursmes ar kravas kuģi no Singapūras sabruka Frānsisa Skota Kī tilts.[3]
- 31. marts:
- Ukrainā bija plānotas prezidenta vēlēšanas, taču tās nevarēja notikt, kamēr ir izsludināts karastāvoklis.
- Bulgārija un Rumānija kļuva par daļējām Šengenas zonas dalībvalstīm.
Aprīlis
- 1. aprīlis — Izraēla bombardēja Irānas vēstniecību Damaskā, starp citiem nogalinot arī Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki", kas atbildīga par Irānas ārvalstu operācijām, ģenerāli Mohammadu Reza Zahedi.
- 6. aprīlis — Slovākijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja Peters Pelegrīni.
- 8. aprīlis — Klusā okeāna vidējā daļā, Meksikas ziemeļos, ASV austrumu un centrālajā daļā, Kanādas dienvidaustrumos un Atlantijas okeāna ziemeļu daļā bija vērojams Saules aptumsums.
- 13. aprīlis — Irāna sāka atbildes triecienus pret Izraēlu pēc tam, kad Izraēla šā mēneša sākumā bombardēja Irānas vēstniecību Damaskā.
- 16. aprīlis:
- Kopenhāgenā, Dānijā, ugunsgrēks nopostīja vēsturisko 17. gadsimta biržas ēku Børsen.
- Persijas līcī spēcīgas lietusgāzes izraisīja pēkšņus plūdus, kuros gāja bojā vismaz 32 cilvēki.[4]
- 19. aprīlis — Izraēla veica gaisa triecienus pret Irānu, reaģējot uz Irānas uzbrukumu Izraēlai pirms dažām dienām.
Maijs
- 7. maijs — 11. maijs — Zviedrijas pilsētā Malmē notika Eirovīzijas dziesmu konkurss; konkursā uzvarēja Nemo no Šveices ar dziesmu The Code.
- 12. maijs — Lietuvā notika prezidenta vēlēšanu 1. kārta.
- 15. maijs — Slovākijas pilsētā Handlovā pēc valdības sēdes tika sašauts Slovākijas premjerministrs Roberts Fico.[5]
- 19. maijs — Irānas ziemeļos avarēja Irānas prezidenta Ebrāhīma Raisī helikopters.[6]
Paredzētie notikumi
- 6. jūnijs — 9. jūnijs — notiks 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
- 1. jūlijs — par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļus Ungārija, nomainot Beļģiju.
- 26. jūlijs — 11. augusts — Parīzē notiks 2024. gada vasaras olimpiskās spēles.
- 17. augusts — Nusantara kļūs par jauno Indonēzijas galvaspilsētu, nomainot Džakartu.
- 13. oktobris — Lietuvā notiks Seima vēlēšanas.
- 5. novembris — notiks 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas.
Miruši
Janvāris
- 1. janvāris — Niklauss Virts (Niklaus Wirth), šveiciešu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
- 2. janvāris:
- Sālahs el Arūri (صالح العاروري), palestīniešu terorists, viens no Hamās līderiem (dzimis 1966. gadā)
- Cvi Zamirs (צבי זמיר), Izraēlas militārpersona un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1925. gadā)
- 4. janvāris:
- Glinisa Džonsa (Glynis Johns), angļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
- Deivids Souls (David Soul), amerikāņu aktieris (dzimis 1943. gadā)
- Kristiāns Olivers (Christian Oliver), vāciešu aktieris (dzimis 1972. gadā)
- 5. janvāris — Mariu Zagalu (Mário Zagallo), Brazīlijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1931. gadā)
- 7. janvāris — Francs Bekenbauers (Franz Beckenbauer), Vācijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1945. gadā)
- 9. janvāris — Džeimss Kotaks (James Kottak), amerikāņu bundzinieks (dzimis 1962. gadā)
- 11. janvāris — Jurijs Solomins (Юрий Соломин), krievu aktieris un režisors (dzimis 1935. gadā)
- 13. janvāris — Stīvens Leibats (Stephen Laybutt), Austrālijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
- 14. janvāris — Ļevs Rubinšteins (Лев Рубинштейн), krievu dzejnieks, literatūrkritiķis, publicists un esejists (dzimis 1947. gadā)
- 16. janvāris — Vaino Veljass (Vaino Väljas), igauņu-padomju partijas un valsts darbinieks, diplomāts (dzimis 1931. gadā)
- 17. janvāris — Šonesijs Bārbers (Shawnacy Barber), ASV dzimis Kanādas vieglatlēts (dzimis 1994. gadā)
- 20. janvāris — Normans Džuisons (Norman Jewison), Kanādas kinorežisors, scenārists un kinoproducents (dzimis 1926. gadā)
- 22. janvāris — Luidži Riva (Luigi Riva), Itālijas futbolists (dzimis 1944. gadā)
- 23. janvāris:
- Frenks Farians (Frank Farian), vācu dziedātājs un ierakstu producents (dzimis 1941. gadā)
- Melānija (Melanie), amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1947. gadā)
- 24. janvāris:
- Karls Andre (Carl Andre), amerikāņu mākslinieks (dzimis 1935. gadā)
- Džese Džeina (Jesse Jane), amerikāņu pornoaktrise (dzimusi 1980. gadā)
- N. Skots Momadejs (N. Scott Momaday), amerikāņu un kaiovu rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
- Arno Penziass (Arno Penzias), ASV fiziķis (dzimis 1933. gadā)
- 28. janvāris — Luiss Tehada (Luis Tejada), panamiešu futbolists (dzimis 1982. gadā)
- 29. janvāris — Sandra Milo (Sandra Milo), itāļu aktrise un mūziķe (dzimusi 1933. gadā)
- 30. janvāris — Čita Rivera (Chita Rivera), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
Februāris
- 1. februāris:
- Karls Vezerss (Carl Weathers), ASV aktieris, režisors un amerikāņu futbola spēlētājs (dzimis 1948. gadā)
- Mišels Žazī (Michel Jazy), Francijas vieglatlēts (dzimis 1936. gadā)
- 2. februāris — Viktors Emanuels (Vittorio Emanuele), Itālijas princis (dzimis 1937. gadā)
- 4. februāris:
- Hāge Geingobs (Hage Geingob), Namībijas prezidents (dzimis 1941. gadā)
- Kurts Hamrins (Kurt Hamrin), zviedru futbolists (dzimis 1934. gadā)
- 5. februāris — Driss van Agts (Dries van Agt), Nīderlandes politiķis (dzimis 1931. gadā)
- 6. februāris:
- Džons Brantons (John Bruton), Īrijas politiķis (dzimis 1947. gadā)
- Entonijs Epstains (Anthony Epstein), britu virusologs un patologs (dzimis 1921. gadā)
- Seidzi Odzava (小澤 征爾), japāņu diriģents (dzimis 1935. gadā)
- Sevastjans Piņera (Sebastián Piñera), Čīles prezidents, uzņēmējs, ekonomists (dzimis 1949. gadā)
- 9. februāris — Robērs Badenters (Robert Badinter), Francijas jurists, politiķis un rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
- 10. februāris — Edvards Lovasa (Edward Lowassa), Tanzānijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
- 11. februāris:
- Alens Bards (Allen Bard), ASV ķīmiķis (dzimis 1933. gadā)
- Kelvins Kiptums (Kelvin Kiptum), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1999. gadā)
- 15. februāris — Kegnija Linna Kārtere (Kagney Linn Karter), amerikāņu pornoaktrise (dzimusi 1987. gadā)
- 16. februāris — Aleksejs Navaļnijs (Алексей Навальный), Krievijas jurists un politiķis (dzimis 1976. gadā)
- 17. februāris — Juhans Galtungs (Johan Galtung), Norvēģijas politologs, Oslo Miera pētīšanas institūta dibinātājs (dzimis 1930. gadā)
- 18. februāris — Ira fon Firstenberga (Ira von Fürstenberg), itāļu aristokrāte, aktrise un modes dizainere (dzimusi 1940. gadā)
- 19. februāris — Jans Asmans (Jan Assmann), vācu ēģiptologs (dzimis 1938. gadā)
- 20. februāris — Andreass Brēme (Andreas Brehme), vācu futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
- 21. februāris — Rožērs Gijmēns (Roger Guillemin), Francijas/ASV neirozinātnieks (dzimis 1924. gadā)
- 22. februāris — Arturs Žorže (Artur Jorge), Portugāles futbolists un treneris (dzimis 1946. gadā)
- 23. februāris — Vilsons Fitipaldi (Wilson Fittipaldi), Brazīlijas autosportists (dzimis 1943. gadā)
- 26. februāris — Džeikobs Rotšilds (Jacob Rothschild), britu investīciju baņķieris (dzimis 1936. gadā)
- 27. februāris — Ričards Trulijs (Richard Truly), ASV kosmonauts, lidotājs, administrators (dzimis 1937. gadā)
- 28. februāris — Nikolajs Rižkovs (Никола́й Рыжко́в), krievu un padomju politiķis (dzimis 1929. gadā)
- 29. februāris:
- Braiens Malrunijs (Brian Mulroney), Kanādas, jurists, uzņēmējs un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1939. gadā)
- Ali Hasans Mvinji (Ali Hassan Mwinyi), Tanzānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1925. gadā)
- Paolo Tavjāni (Paolo Taviani), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1931. gadā)
Marts
- 1. marts:
- Airisa Apfela (Iris Apfel), ASV uzņēmēja, interjera un modes dizainere (dzimusi 1921. gadā)
- Akira Torijama (鳥山 明), Japānas manga mākslinieks (dzimis 1955. gadā)
- 4. marts — Kess Reiverss (Kees Rijvers), Nīderlandes futbolists (dzimis 1926. gadā)
- 6. marts — Rims Tumins (Rimas Tuminas), Lietuvas režisors (dzimis 1952. gadā)
- 18. marts — Tomass Stefords (Thomas Stafford), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1930. gadā)
- 22. marts — Maikls Emets Volšs (Michael Emmet Walsh), ASV aktieris (dzimis 1935. gadā)
- 23. marts — Mauricio Pollīni (Maurizio Pollini), Itālijas pianists un diriģents (dzimis 1942. gadā)
-
Maikls Emets Volšs
Aprīlis
- 1. aprīlis — Mohammads Reza Zahedi (محمدرضا زاهدی), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
- 2. aprīlis:
- Džons Bārts (John Barth), ASV rakstnieks (dzimis 1930. gadā)
- Marīze Kondē (Maryse Condé), Francijas rakstniece (dzimusi 1934. gadā)
- 8. aprīlis — Pīters Higss (Peter Higgs), britu fiziķis (dzimis 1929. gadā)
- 9. aprīlis — Vladimirs Aksjonovs (Владимир Аксёнов), krievu kosmonauts (dzimis 1935. gadā)
- 10. aprīlis — O. Dž. Simpsons (O. J. Simpson), ASV futbolists, aktieris un kriminālnoziedznieks (dzimis 1947. gadā)
- 12. aprīlis — Roberto Kavalli (Roberto Cavalli), Itālijas modes dizaineris (dzimis 1940. gadā)
- 18. aprīlis — Dikijs Betss (Dickey Betts), ASV mūziķis (dzimis 1943. gadā)
- 19. aprīlis — Muhameds Fāriss (محمد أحمد فارس), Sīrijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
- 30. aprīlis — Pols Osters (Paul Auster), ASV rakstnieks (dzimis 1947. gadā)
Maijs
- 5. maijs — Bernards Hills (Bernard Hill), britu aktieris (dzimis 1944. gadā)
- 10. maijs — Džeimss Heriss Simonss (James Harris Simons), ASV matemātiķis, uzņēmējs un mecenāts (dzimis 1938. gadā)
- 13. maijs — Alise Manro (Alice Munro), Kanādas rakstniece (dzimusi 1931. gadā)
- 16. maijs — Debnijs Koulmens (Dabney Coleman), ASV aktieris (dzimis 1932. gadā)
- 19. maijs:
- Ebrāhīms Raisī (ابراهیم رئیسی), Irānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1960. gadā)
- Hoseins Amīrs Abdollahjāns (حسین امیرعبداللهیان), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1964. gadā)
- 22. maijs — Deivids Vilkijs (David Wilkie), Apvienotās Karalistes peldētājs (dzimis 1954. gadā)
- 27. maijs — Bills Voltons (Bill Walton), ASV basketbolists (dzimis 1952. gadā)
- 30. maijs — Drū Gordons (Drew Gordon), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
- 31. maijs — Roberts Piktons (Robert Pickton), Kanādas sērijveida slepkava (dzimis 1949. gadā)
Atsauces
- ↑ «M 7.5 - 42 km NE of Anamizu, Japan». United States Geological Survey. 2024. gada 1. janvāris. Skatīts: 2024. gada 1. janvāris.
- ↑ «China skeptic wins Taiwan presidency in snub to Beijing». POLITICO (angļu). 2024-01-13. Skatīts: 2024-03-06.
- ↑ «ASV pilsētā Baltimorā pēc sadursmes ar kravas kuģi sabrūk tilts». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-26.
- ↑ «Dubai airport chaos as UAE and Oman reel from deadly storms» (en-GB). 2024-04-16. Skatīts: 2024-04-26.
- ↑ «Sašauts Slovākijas premjerministrs Fico». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-15.
- ↑ «Irānas prezidenta helikopters iekļuvis negadījumā; meklēšana turpinās naktī (plkst.23.42)». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-20.
Kalendārs
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2024 |